kā reiz šonakt sapņoju par pasaules galu nezkāpēc to pārciest mēs bijām paredzējuši ergonomiski zemē ieraktā fermā. sastūmām gar logu dīvānus lai varam visi bariņā skatīties kā tad izskatīsies
saprotams tur bija arī govis un maija tabaka ar mazbērnu, kura ratiņiem bija riepas izlaidušas gaisu. bērnu viņa atstāja pagalmā. pirms pasaules gala sākuma gribēju iestumt iekšā, bet maija neļāva, teica ka speciāl tur nolikusi, lai bērns pierod.