es atceros kā mazs skolaspuika to inteliģento vīrieti. viņš varētu būt bijis viens no tiem, kas man citstarp iedvesa, ka stilīgums nav buktes vien vai to trūkums, bet tas, kā tu vienu vai otro „nes” [mamma saka nes, es saku nēsā]
par iepriekšējo nakti un profesionālajiem liegumiem— es šodien iedomājos, kā būtu, ja rakstniekiem aizliegtu nekvalittīvi rakstīt, bet tad atcerējos, ka mēs zinām, kā tas ir. un vairs nebija smieklīgi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Baigi cienu Skujiņu, viņš bija pirmais, kurš mani uzteica ar anu pirmo stāstu jauno autoru seminārā pirms 100 gadiem, un visa viņa kritika (citiem:)) bija tik pamatota un skadra, ka vai akmenī iekaļama kā rakstīšanas pamatlikums, dažas lietas es atceros visu mūžu. Tādas elementāras lietas, bet būtiskas. Piemēram - tu vari rakstīt da vismežonīgāko fantastiku, bet ja tu nebūsi realistisks un ticams detaļās, tad neviens to nelasīs. Vai atkal - vienam čalim tur varonis naktī brauc pa dziļiem laukiem vilcienā un baigi apraksta, kas tur ārā pa logu redzams. Bet Skujiņš saka - skuju, nekas tur nav redzams, tikai tavs atspulgs, sēdies - divi!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

labas atmiņas! man bija riktīgs prieks redzēt viņu raidījumā par Miķeļa mammu. parasti jau nav vērts slēgt to kasti iekšā. no „tiem vecajiem” vēl tikk daudz ir ko mācīties un ko ņemt.

(Reply to this) (Parent)

mamma pēc pārraides par Āriju Elksni padalījās atmiņās no kafē Lunas [zāles pārzine] - gan par vecās gvardes dzejniecēm, gan rakstniekiem. un Skujiņam (ar sieviņu) atkal tika vismīļākie vārdi.

(Reply to this) (Parent)