per silentium ad as†ra mille - Inženiera Gregōra Makgagārina hiperboloīds [entries|archive|friends|userinfo]
باب

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Inženiera Gregōra Makgagārina hiperboloīds [Feb. 10th, 2011|10:54 am]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
iespējams, sakarīgākais, kas beidzamā laikā lasīts par Šķelto Tīģeri.

pagarš gabals, toties bez hipersaitēm bezgalīgām. fōnā var uzlikt dziesmu par Ķeltu sapni, lai gan pieļauju, ka daļai šāda mūzika izraisa sāpes un nelabumu. tā nav mana problēma, tikai bērnības trauma.
LinkLeave a comment

Comments:
[User Picture]
From:[info]_re_
Date:February 10th, 2011 - 12:36 pm
(Link)
skaisti. bērns ar 4 gadiem laimīgs bez gala, rītarosmīgs, uz pilnu jaudu, sauc atkārtot. nez, vai viņam tas varētu iet pie bērnības traumām vecumdienās..

viņam no sākuma esot jānosvīst un jāsāk draudzība no jauna
[User Picture]
From:[info]dooora
Date:February 10th, 2011 - 05:35 pm
(Link)
kam traumas, kam pieredze ;)

es vakar akurāt vietējā rimčikā, pie kases rindā stāvot, uz tēvu ar tādu četrgadnieku skatījos un mēģināju atcerēties to 4-gadnieka perspektīvu. Svifta lielākā ķecerība bija dažādie mērogi un leņķi.
ņem, brālīt, viņš pasniedza sekstantu, bet lasītājs sektantiski smējās un nolika astrolabu plauktā. reizēm, tiesa, mulsi grozot rokās — lai mēģinātu ar to salīdzināt savu krāniņu pret zvaigzni.