| ar KRIPu tieši pa шайбу, veltīts Dikam Čeinijam |
[Feb. 4th, 2011|06:42 pm] |
ā, atcerējos, biedri Nelsōn. gribēju Jums ziņot, ka mēnesi pirms Jūsu atbrīvošanas 90-tajā gadā (sociāldemokrātiskajos) Rietumos mani dziļi satrieca divas iepriekš nemanītas parādības: kōmiksi un dzeltenā prese. ja visas pārējās Rietumu jaucības un maucības formas apķēru abi roki pa labi pa kreisi, tad šīs divas vēl šobaltdien pieskaitu pie ūbermaucībām, līdzās sliktam heroīnam pirmspensijas vecumā. jaunieti no padomju Latvijas līdz dzirkstelēm smadzenēs mulsināja pusmūža banku klerki piepilsētas vilcienos greznām karātavu šlipstēm apsējušies, Donalda bļin Daka foliantos ieurbušies. vēl viņš nekādi nevarēja saprast, kā frizētavas vai slimnīcas vēža nodaļas klientu un darbinieku labsajūtu tur un dzīves kvalitāti varētu uzlabot biezā slānī izklātās, formāli bezgaumīgās, bagātīgi un papretīgi ilustrētās makula-ne-kultūras ķīpas, kurās bija detalizēti izklāstīts cikos un kāpēc tieši Ūle izdrāza Trīni, kādas tagadiņ ir iespējamās sekas un ko par to domā konkurējošās ielas sētnieks. vēl tur bija nōrvēģu rēderu Kenijā nomedītas lauvas, bet daži janvāra numuram neierasti iedeguši jaunskungi dīžājās pie tik lepniem autō, kādi Rīgā sāka parādīties labi ja gadu pēcāk. 80-to gadu japiju posmu biju nokavējis — iespējams, brašā vikingu tauta perestroikas laikā bij nonākusi pie konsensa, ka tas ir ok, taču manā nevrōzajā zistēmā tas nekādi nesējās ar viņu Jantes likumiem, kas, tuvāk papētot, tādi paši pašmāju Janča likumi vien izrādījās. viens līdzskanis tik vējā mutējis, bet jēga tā pate. atkal, godīgi sakot, aizmirsu, ko gribēju teikt. iespējams to, ka nepateiktajam ir lielāks svars nekā izteiktajam, ar cirvi neizcērtamajam, tikai Rietumiem colštoks par īsu to izmērīt. ā, atcerējos, ak, Ko Man Dante, Ko Man Dōr, tikai šito jau laikam oficiālā vēstulē nav brīv rakstīt, taču tā kā visu veidu wikīlīkiķi un CIP-analītiķi manu avatāru jau sen ir uzcepuši un uzvārījuši, tad, jādomā, šīs vēstules kōpija viņu ēatvilknēs iegūlusi, iekams vēl šorīt pucēju savus dzeltenos zobus un dzeltenā prese bij nonākusi manu ibiōhercu diapazōnā. labi, ka 42 gadu īsā pētījumā esmu atklājis nesarežģītu algoritmu viņu apjāšanai. taču, iekams atklāju savas kārtis, man Jūs jāinformē par sekojošo: lūdzu, neņemiet ļaunā, ka gadu nostrādāju Shell bendzentankā :( toreiz biju lētticīgs un trūcīgs students, Priekšsēdi Rolihlahla (atvainojiet manu briesmīgo akcentu isiļķhōsā!), un man nauda bija vitāli nepiecešama alum, grāmatām un jumtam virs galvas. ceru, ja Jūs kā īsts jūrīsts spēsiet man piedot, turklāt Jūs tolaik jau pusgadu bijāt uz brīvām kājām, ja tas kā mīkstina Jūsu sirdi. lūk, ja pēc iepriekš neizcērtamā vēl turpināt lasīt, atļaušos izteikt Jums savu piedāvājumu. mēs ar draudzeni gribētu iebraukt ciemos un no visām pusēm nofotogrāfēt Jūsu vīrišķo daiktu. redziet, kāds uzstādījums — tuvākajā laikā ar svītrkōdu †ē grasos palaist tautās nelielu RIP-vīrusiņu, kas saplūdīs ar visu izvediekārtu smadzenēm un jebkuru dzelteno lapu izvadīs kā monohrōmu toni. melnu, teiksim. uz tā, protams, uzvārīsies melnā pigmenta pārpicēji, kad viss CMYKs pārvērtīsies par vienu lielu Kā, un salauztu monitōru pārpircēji, jo pa lielam kāda vairs buļļa pakaļā šķirba, vai melno pikseli rāda plazma pa visu sienu un piecām štukām vai vecs Samsung četrpacmitcollenieks, kurš nedarbojas jau gadus 15, toties uz tā palikušas anonīmas kantora darbinieces lūpukrāsas pēdas, turklāt, uzmanīgi izņemot ē-krānu, monitōrā ērti ievietot amarilli vai dilli, kas ambienci krāšņos vēl vairāk par Maļēviča kvadrāta mulso kōpiju. vīrusa detaļās neiedziļināsimies, tā mehānisms ir neloģisks, toties rezultāts — dzelžains. ikkatrs dzeltenā sniega saēsts palags izvades brīdī taps melns. smadzenes, protams, par šo hujņu ar steidzamiem a-pačiem tiks informētas, taču tas nelīdzēs, jo tām nāksies izvēlēties starp ģerboni un ērgli, starp pavisam Kā un točna Kā, un man vienalga, kā. par šāda a-logoritma eksistenci nojautu jau kādu 12 gadu vecumā, kad iedvesu klases- un vienkārši biedram, ka viņš spēj saskatīt monētu izvietojumu aizvērtās plaukstās. tolaik mēs skolā faņķikus vairs nemētājām, bet gan nopietnām sejām „kratījām” uz naudu. nevis „par” un nevis „naudu” — ceru, ka gūgles tulkojums virzienā LAT-->XOS izškirs intonatīvās atšķirības un kāda nianse neies secen. un mans draugs patiesi ar šo neaprakstāmo metōdiku sāka iekasēt paprāvas summas 15-kapeiku sākumnominālā. visas tomātu sulas skolas apkaimē bija mūsu, un otrdienās, pirms iegrimt planetārija zvaigžņotajās debesīs lektōrijā par kvazāriem, pulsāriem un melnajiem caurumiem, mēs mēdzām pāŗtempties saldējuma kokteiļus ar plūmju sumu un eksūberantām cenām. darbaļaudis rindā un pie pārējām stoikām ar vāji slēptu sociālistiskās sacensības skaudību nolūkojās uz mūsu graņonku nosēto galdiņu. toreiz vēl biju nesamaitāts, moralitātes neaptraipīts pionieris, kurš par notiekošo neizjuta ne mazāko anālā wow kompleksu, vienkārši aizgūtnēm strēba gardāko kokču pasaulē un paslepšus lūrēja tēva dāvinātā rokaspulkstenī — ka nenokavē trešo zvanu uz seansu Pareizticīgo katedrālē, kā mamma politnekorekti sauca Zinību pili, kuras krustu apzāģēšanu pati bij pieredzējusi, viennakt nākot mājā no darba. par mammām un sievām un vīriešiem-Sivēniem runājot — nododiet, lūdzu, sveicienus Vinnijai un pastāstiet viņai, tīri tādā anekdotvargūstotiskā kārtā, ka es, teiksim, prāvu dzīves daļu nodzīvoju ar pārliecību, ka Vinnijs Pūks ir džeks. nu un, Kristofers Robins arī vai Cikuzītis, piemēram. un mazulītis Rū un Īā, dabiski. vārdsakot, vieni vienīgi džeki, kā armijā. viss it kā kruta, reglamentēti, strukturēti, pat nedaudz dehormonizēti (harmōnijas labad), bet sūdi neizbēgami sākas jau trešajā sekundē.
lūk, kad kādā dzeltenā rīta avīzē izlasīju, ka mana varoņa sieva ir kaut kāds Vinnijs, uz brīdi sašļuku, lai arī homofōbiskus viedokļus nekultivēju. citā dzeltenā lapelē noskaidroju, ka Vinnijs ir Vinnija, un Pūks ir zaķis. šī paradigmu nobīde vēlāk, manuprāt, asprātīgi tika iekļauta vienā no K-vīrusa rekur-sīvajiem lūpiem jeb āķiem lūpā. melnie eKrāni Kairā un aleKsandrijā ir vien alogoritma vecmāmiņas putekļainā beta. divertijai, nevis diversijai, Jūs taču saprotat. tas ir arī džentlmenisks žests, informatīvs džests, džokeris, ko caurauž džezs. bet atgriezīsimies uz mirkli pie idejas par melno pikseli. it kā jau, njā, tjā, mjā, ōKei, bet pietrūkst elegances, piekritīsiet? te kadrā parādās Jūsu augstdzimušais loceklis (Jūsu godājams tēvs taču bija guberņas vecākais). redziet, lai nākotnes dzeltenā izvadiekārtas nebūtu tik skumji un vienveidīgi melnas, proponēju autputu variēt, tīru Kā jaucot ar randomokrātiski izvēlētu pikseli no jūsu hiperpīpeņa fotogrammas. galu galā, tā ir dzeltenās audiences slēptākā vēlēšanās — lai no ik sašķērētas izdzeltenvniecības loksnes, no ik ek rāna ar viņiem runā milzīgs melns metamais. Jūsu gadījumā tas turklāt būtu arī Nōbela miera prēmijas laureāts. kritikai ātri aizbāzīsim muti, turklāt Naumanis šoreiz nebūs jāneitralizē. sākumā jau visi kliegs par cenzūru un tādā garā, bet ar laiku pūlis izklīdīs, cirks aizbrauks, būs pavasaris ar sējas darbiem. domāju, ka pat premjers Puķinš domas sēžu starplaikos iesērfos kādā dzeltenā saitiņā, lai pameditētu uz Jūsu vizošā daikta pikseli. Zīlēšana pimseļu biezumos drīz vien izplatītos tuvos un tālos Salōnos.com. I Ching is so gay anyway - viņi rakstīs. un viņu rakstītais ar visām krāšņajām redakcionālajām illūstrācijām vairākas reizes aplidos zemeslodi, izšļācot vizošus ar Džonsōna BabyOil iedrīvētus burvīgus melnas ādas fragmentiņus, kurus iepriekš pat Vinnijas kundze nav spējusi saskatīt ar neapbruņotu aci. Ja Jums šāds nākotnes pavērsiens šķiet simpātisks, izvēlieties man par to paziņot. Gadījumā, ja Jums tuvākajā laikā paredzēta lekcija vai labdarības koncerts Eirōpā, mēs varētu ierasties uz operāciju K-andela Jūsu viesnīcas svītā ar visiem statīviem un prožektōriem. par gaismām, es protams, pajokoju — kurš tad fotogrāfē melnu metamo gaismā ;) ja nu vienīgi uz izgaismotas filmas. nevaru solīt, ka tagad sēdēšu un gaidīšu Jūsu atbildi — tā ir vienkārši tāda redundances pārpilna izteksmes forma vēstules beigās. man darāmā atliku likām, lai gan to visu atliktu, lai pie Jūsu oriģinālajiem fikseļiem tiktu. varētu jau uztaisīt feiku — domājat, tie visi ir Andželīnas Džolīnas pupi tagad tais ekrānos? ha! ir kas-kadieri, un ir tit-kadieres. taču nekādus dik-kadierus man nevajag, tas var traucēt alogoritma intergritātei. tātad, gaidīšu Jūsu pozitīvo atbildi un gatavosim negatīvu. pilnā bildes versija tāpat tiks neatgriezeniski enKriptēta vēl pirms RIPa gripas, tā ka pat man nekad nebūs lemts redzēt oriģinālo bildi, kurā mēs pēc seansa varētu uztīt kārtīgu miera pīpi.
pielikumā pievienoju lietotāja GenerationY iesūtītu videō, kurā pēdējos, cenzūrai izsprukušajos kadros Rotšīlda aģents-impostōrs pateicas kolaborantiem: Thank you so much — we couldn't'av' done it without you! paskaidroju, ka runa ir par sātanisko oriģinālā CMYK nomaiņu uz YMCK, bet pēc vēstules no CK — uz apokapolitisko YMCA. dziesma vispār forša, apskatiet, pirms tā ietinas melnā.
Lai Dies Jums dod labu veselību un spēcīgu instrumentu!
no maniem vārdiem pierakstīts pareizi, lai gan lasījis neesmu.
datums, paraksts |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}