per silentium ad as†ra mille - gadō godō, oh, God o'clock [entries|archive|friends|userinfo]
باب

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

gadō godō, oh, God o'clock [Jan. 23rd, 2011|02:42 pm]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
gaidot mūzu, kas man iedotu pendeli un liktu izsūkt tepiķi ar vakuuma tīrītāju, uzmēzt grīdu un noslēpt sārņos traukus, iekams ierodas meitene un iedod nemūzikālu pendeli, šķirstu savu pandōras lādīti.
lūk, vēstule no 1988.7.X [man tobrīd ir dvaccārs, tūliņ iznāks aizsardzības ministra pavēlē numurtāduntāda, kas mani iecels ģeda godā un ļaus cerēt, ka dembelis pavasarī ir iespējamāks par kommūnismu atsevišķi ņemtā valstī, tobiš jaunais cilvēks acīmredzot pat bija sācis plānot nākotni, haha. vēstule rakstīta ar patīkamu, nedaudz steidzīgu roku uz fonda veidlapas]



Sveicieni no Latvijas Kultūras fonda!

Jūsu vēstule bija tik ierosinoša, ka ilgāku laiku domājām, kā vislabāk Jūsu priekšlikumus iekļaut kādā no mūsu programmām. Lietišķi piedāvājumi Jums sekos, kad būsim izlēmuši, kas tieši vadīs šo valodu popularizēšanas lietu. Jau tagad varu teikt, ka nepieciešamība radīt vienkāršu un atjautīgu valodu mācīšanās padomdevēju ir liela. .. Tagad Jūsu vēstuli pārdomās Spīdolas padome, un droši vien konkrēti ierosinājumi vēl sekos. Pagaidām Kultūras fondam izdevēja tiesības vēl nav. .. Gribētu ar Jums uzturēt saraksti, tāpēc domājiet arī pats, ko tieši mums piedāvāt. .. Paldies par atsaucību, Māra Zirnīte, LKF darbiniece


rokussirds, man nav atlicis nekādu atmiņu par šo epizōdi, taču ir nojausma. tēvē bladī palīgskolai. lai nu kā, sausais atlikums ir tāds, ka man bija vajadzīgi 23 gadi, lai kaut ko izdomātu. ajmīn, visi, kas mani kaut cik pazīst irlā, zin, ka man ir padziļinātas problēmas ar laika uztveri, ar termiņiem un citām kontraktuālām miršanas līnijām. uz šī fōna 23 gadi ir vien normāls sprīdis sprīdūrītim.

nākošā blankotā vēstule ir no mīļa drauga un Skolotāja, drukāta uz rakstāmmašīnas un apveltīta ar redžistrācijas numuru un zieģeli. ne jau visus sūtījumus zaldātiņi saņēma, un tekstam Союз писателей Латвийской ССР i vēstules galviņā, i zīmogā vajadzēja vairot statistisko iespēju, ka cenzōrs būs labvēlīgs. raugi, aploksnē bez pašas vēstules bija ievietots arī LPSR radošo savienību apvienotā plēnuma rezolūcijas projekts mašīnrakstā, un diez vai tā bija ideōlōģiski lietderīgākā lasāmviela sociālistiskajai tēvijai zvērestu nodevušajam jaunietim.


1988.g. 11. jūn.
No. 222 dc

Jāni!

Pārcilājis vēlreiz Jūsu pirmsiesaukuma perioda dzejoļus, atradu to starpā arī vienu otru pērli. Sevišķi aizkustināja manu veco sirdi tie daži panti, kuros Jūs apkarojat alkoholisma sērgu mūsu visādi citādi progresīvajā sabiedrībā. Paldies Jums par to! Žēl, ka man pašam no tā vairs nespīd nekāds labums, bet Dzimtene allaž Jūs pieminēs ar labu vārdu, kaut draugi — nepiedos.

Taču — lai tas Jūs nesarūgtina, jo viņi, kā liecina staistika, nomirs ātrāk — kā jau iemetēji.

Vēlu veiksmi!

…un radošus (lūdzu saprast mani pareizi!)
panākumus…

Andrejs Linkevičs


jā, nudien, mīļo Andreju šaisaulē vairs nesastapt. taču man viņš aizvien IR pulka lielākā mērā, nekā to varētu teikt par daudziem pie dzīvības un labas veselības esošiem. mēs pēdējoreiz ar viņu iedzērām konjaku restorānā ”Kaukāzs” 86. gadā. prozīt, Andžiņ. iņ uņ jaņ.

trešā tāgada ēpistole nāk no Ievas Rozes. to es te necitēšu, jo… nu, pirmkārt, tā nav lineāra. tur panti saplūst ar tekstu, lappuses nav numurētas — pareizi vien ir, jo tām nav noteiktas secības. turklāt tā tiešām ir pārāk persōniska. bet — ko laika gaitā biju piemirsis — viņa bija paņēmusi manas rindas un samiksējusi ar savējām, uztaisījusi tādu kārtīgu reperu jam-session. Ieva Roze Rocks and Raps. pēdējoreiz viņu satiku slimnīcā, kur gulēju ar smadzeņtrīci pēc kautiņa pie Rīgas restorāna, 87. gada augustā. Ieva, lāga dvēsele, bij atnākusi mani apciemot un pamielot ar pilnīgi pārdegušām pankūkām. ēdu tos oglekļa izstrādājumus ar gardu muti un slavēju vien, par pārsteigumu saviem mīļajiem vecākiem, kas bija atnesuši "normālu” pārtiku un tā arī nespēja ierubīties, kas tā man par tādu draudzeni.
tādi, lūk, pīrādziņi. tagad varētu uzlikt kādu upsassā uz maksimālo skaņu un iedarbināt putekļusūcēju. kaut ko nedaudz nacionālromantisku, domāju. pajehaļi
lai miers uz zemes un cilvēkiem drusku prāts.
LinkLeave a comment

Comments:
[User Picture]
From:[info]dooora
Date:January 23rd, 2011 - 04:05 pm
(Link)
ū, nē mīlīt, ar upsasā putekļus neiztriekt! jānojauc barjeras. un daaudz skaļāk, lūdzu.
[User Picture]
From:[info]dooora
Date:January 23rd, 2011 - 04:18 pm
(Link)
opā, šis koncertieraksts nebij dzirdēts.
burrrvīg.
[User Picture]
From:[info]rasbainieks
Date:January 23rd, 2011 - 04:54 pm
(Link)
kātanunebij, es kā reiz pie tevis to koncertierakstu dzirdēju.
[User Picture]
From:[info]dooora
Date:January 23rd, 2011 - 05:00 pm
(Link)
ja? ticuzvārda tad.
pa riktīgam saklausīju šodien. kaimiņi jau raksta vēstuli aviācijas ministrijai, lai atslēdz man muzikālo centru