tas "bez pizdi, es atvainojos pie Jaunavas Marijas" atgādināja kādu vecu tanti, kas manas bērnības lauku sādžā bariņā ar citām uz soliņa piemājas saulītē gaidīja autoveikalu un, argumentējot domu, sulīgi izmeta "oi, Božeņka, j** tvoju maķ". dzīvas sarunas tur risinājās, no sirds un rajona.