per silentium ad as†ra mille - January 2nd, 2015 [entries|archive|friends|userinfo]
باب

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

January 2nd, 2015

paldies, ka es esmu [Jan. 2nd, 2015|05:42 pm]
paldies mīļajai Blond, kas mums vecgada dienā sarūpēja zvīņojošu pārsteigumu. tas sāka strādāt nekvējoties – atvilktnē atradu noklīdušu 50nieku. bet ne jau piķī tā sāls. šie smalkie līdzcilvēku pieskārieni, uzmanības liecinieki, ir krietna daļa no tā, kālab vispār ir vērts būt dzīvam. nesen vienā TEDx lekcijā par Filipa K. Dika ekseģēzi pakavējos pie Herberta Saimōna citāta:
What information consumes is rather obvious: it consumes the attention of its recipients. Hence a wealth of information creates a poverty of attention, and a need to allocate that attention efficiently among the overabundance of information sources that might consume it.
informācija ir vislielākā all-consuming attention-whore, vienvārdsakot. un iespēja, ka tev, cilvēk, kāds veltīs kaut krikatu savas uzmanības, strauji tuvojas statistiskajai nullei, tādēl katrs šāds gadījums uzlūkojams par brīnumu.
paldies Kantiņam par foliantā ietītām lapām un padomu, kā ar lipīgajiem rīsiem aizkavēt japāņu dūmu dēmōnus. ceru, ka pārāk nesamulsināju viņu ar savu saraustīto buldūrējumu par raimondu paulu, kas nebija Raimonds Pauls. vecgada vakarā man bija zvanījis visjaunākais dieviņš, Modris Tenisōns, ar apsveikumiem un komplimentu, no kura man vēl aizvien acu kaktiņš raustās. paldies Bargucim, ka viņš mūs saveda kopā. jā, starp citu, Modris ir ar mieru Ķipistiem (un/vai cibistiem) noturēt latvju rakstu zīmēšanas pēcpusdienas. sīkāks infō sekos pret janvāra beigām – nākamās trīs nedēļas draud tāds urbiens, ka riebj domāt.
paldies Razbainieciņam, kura liktā muzička man trāpīja visvairāk. paldies Usnītei, ka bija man uzticams gids lielveikalā un vispār. paldies Ulvim, ka viņš, pārvarot nepārvaramo gribu, ieradās ne vien pats, bet telefportēja uz Ķipi vēl divas elegantas būtnes. paldies Īvītei, kas trīsreiz mani iepazīstināja ar vienu un to pašu patīkamo jauno cilvēku. paldies Mārim, ka viņš ar lāpstu un lauzni attīrīja durpriekšu pirms viesu ierašanās. paldies Martiņai un Pō, un Dominikai un visam tam foršajam motley crüe, kas nekurnot raibināja man acis un reibināja jau tā erebušo prātu. paldies Anetei, ka viņa neticamā kārtā spēj sadzīvot ar to, ka ir tik satriecoši skaista.
paldies Mijai, par cūkas galvas stūķi un mutes brūķi. viņa man aizvien vēl ir vislielākais brīnums.
viņai spēj pietuvoties vienīgi Gavins :) tas džeks ir kaut kas neticams. paldies, ka Ķipim ir tāds saimnieks. ir man jaunā gadā, kurp tiekties.
Link5 comments|Leave a comment

ārkārtīgi atspirdzinošs videō: ghost-block-buster! [Jan. 2nd, 2015|06:42 pm]
wow!
kad izbijušais britu diplomāts atzina, ka tagad esot anarhists, man džoklis izbīlī un priekā atkārās.
vispār jau es pats arī techniski esmu izbijis diplomāts. smieklīgi īsu laiku gan un soška sešinieks atejšejs, bet tāpat jau pa steitiskai runiņai rakstījis minestram un kardinālēm. daudz vairāk gan muļķību esmu caur sevi izlaidis tulkojot. un aizgāju prom nevis polītiskās pārliecības, bet nevienā konvencijā nerektificētā matu garuma dēļ. tā ka vainīgs, protams.
atcerējos, kā padomju bērnībā, mācoties angleni, mēdzu uzdurties vārdiem, kam manā toreizējā realitātē kategōriski trūka ekvivalentu. viens no tādiem bija hamburger spokesman un, būsim jel reiz politkorekti, spokeswoman. šie vārdi ar apbrīnojamu regularitāti mani dauzīja no angļu kommūnistu avīzes The Morning Star pirmajām lappusēm. Tečerei bija savs spouksmens, un tad arī zemāku kārtu činavniekiem un veseliem iestādījumiem parādījās savējie. vēlāk viņus sauca par preses dienestu, bet nu jau laikam no preses tikai pirmie divi burti palikuši, taču es novirzos.

šo gabaliņu es saviem ex-brāļiem un māsām iekš dienesta nosūtīšu gan.
varbūt kāds no viņiem ir gatavs pārdomām. vai pārmaiņām, kā mācīja tētiņš Obama.

from diplomat to anarchist
Link2 comments|Leave a comment

[Jan. 2nd, 2015|11:00 pm]
vladimiri vladimiroviči

Yeffremovsky
LinkLeave a comment

[Jan. 2nd, 2015|11:42 pm]
When typing the initials for New York City, "NYC", the three resulting glyphs are an eye, a heart, and a city skyline: "I Love New York." A Microsoft spokesperson explained that "typographers took pains to ensure that the image corresponding with the capital letters NYC was a pleasant one". This occurred after Wingdings accidentally associated "NYC" with a poison (death) symbol, a Jewish Star of David, and a thumbs-up, creating what appeared to some people as an endorsement of anti-Semitism. This has been changed in recent releases of Microsoft Office.
Webdings

Wingbat = an undercover way to call someone a Dingbat but without getting in trouble.
urbandic
Link4 comments|Leave a comment

navigation
[ viewing | January 2nd, 2015 ]
[ go | Previous Day|Next Day ]