| paldies, ka es esmu |
Jan. 2nd, 2015|05:42 pm |
paldies mīļajai Blond, kas mums vecgada dienā sarūpēja zvīņojošu pārsteigumu. tas sāka strādāt nekvējoties – atvilktnē atradu noklīdušu 50nieku. bet ne jau piķī tā sāls. šie smalkie līdzcilvēku pieskārieni, uzmanības liecinieki, ir krietna daļa no tā, kālab vispār ir vērts būt dzīvam. nesen vienā TEDx lekcijā par Filipa K. Dika ekseģēzi pakavējos pie Herberta Saimōna citāta:
What information consumes is rather obvious: it consumes the attention of its recipients. Hence a wealth of information creates a poverty of attention, and a need to allocate that attention efficiently among the overabundance of information sources that might consume it.
informācija ir vislielākā all-consuming attention-whore, vienvārdsakot. un iespēja, ka tev, cilvēk, kāds veltīs kaut krikatu savas uzmanības, strauji tuvojas statistiskajai nullei, tādēl katrs šāds gadījums uzlūkojams par brīnumu.
paldies Kantiņam par foliantā ietītām lapām un padomu, kā ar lipīgajiem rīsiem aizkavēt japāņu dūmu dēmōnus. ceru, ka pārāk nesamulsināju viņu ar savu saraustīto buldūrējumu par raimondu paulu, kas nebija Raimonds Pauls. vecgada vakarā man bija zvanījis visjaunākais dieviņš, Modris Tenisōns, ar apsveikumiem un komplimentu, no kura man vēl aizvien acu kaktiņš raustās. paldies Bargucim, ka viņš mūs saveda kopā. jā, starp citu, Modris ir ar mieru Ķipistiem (un/vai cibistiem) noturēt latvju rakstu zīmēšanas pēcpusdienas. sīkāks infō sekos pret janvāra beigām – nākamās trīs nedēļas draud tāds urbiens, ka riebj domāt.
paldies Razbainieciņam, kura liktā muzička man trāpīja visvairāk. paldies Usnītei, ka bija man uzticams gids lielveikalā un vispār. paldies Ulvim, ka viņš, pārvarot nepārvaramo gribu, ieradās ne vien pats, bet telefportēja uz Ķipi vēl divas elegantas būtnes. paldies Īvītei, kas trīsreiz mani iepazīstināja ar vienu un to pašu patīkamo jauno cilvēku. paldies Mārim, ka viņš ar lāpstu un lauzni attīrīja durpriekšu pirms viesu ierašanās. paldies Martiņai un Pō, un Dominikai un visam tam foršajam motley crüe, kas nekurnot raibināja man acis un reibināja jau tā erebušo prātu. paldies Anetei, ka viņa neticamā kārtā spēj sadzīvot ar to, ka ir tik satriecoši skaista.
paldies Mijai, par cūkas galvas stūķi un mutes brūķi. viņa man aizvien vēl ir vislielākais brīnums.
viņai spēj pietuvoties vienīgi Gavins :) tas džeks ir kaut kas neticams. paldies, ka Ķipim ir tāds saimnieks. ir man jaunā gadā, kurp tiekties. |
|