|
[Nov. 25th, 2019|12:42 pm] |
|
|
|
Comments: |
| From: | dooora |
Date: | November 25th, 2019 - 09:22 pm |
---|
| | | (Link) |
|
man ir dziļi pie pakaļas, kas tev tur mainās un vai mainās par mani mani vai manu literadūrisko avatāru. tomēr piezīmēšu, ka šoreiz nepavisam neākstos. pieklājības pēc pajautāšu, cik apmēram minūtes tu no šīs esejas noklausījies? ja pašā iesākumā minētais eksoduss tuksnesī un stāvēšana uz vienas kājas savās kakās pilnīgi adekvāti ir uztverams kā metafōra, tad tālāk jau drīzi vien aiziet tuksnešsausi fakti. met mieru cepties. beigās viss būs labi.
Nu ja, beigās viss būs labi. Tencinu par prognozi, ņemšu vērā.
| From: | dooora |
Date: | November 26th, 2019 - 12:37 pm |
---|
| | | (Link) |
|
oho! jāpiezīmē, ka šī ir pirmā reize, kad redzu, ka pasakies. atzīšos, ka mans bīfs ar tevi ir nevis simbōlu vai to kombināciju lietošana internātā vai pat tas apnicīgi kategōriskais un paštaisnais tonis. mani reāli piš, ka tu „nekad” nepasaki paldies. vai komūnā pajātā vai kārtējā mas-cepienā esmu novērojis šādu shēmu:
sv.terr.: [pavaicā padomu] randōms cibiņš: [atbild no sirds un rajōna] sv.terr.: [ . . . k l u s u m s . . .. . ]
wtf, man! /// paskat, izrādās, ka simbōlu trūkums var trumpēt to esamību
a tagad tu atnāc, pasaki man kaut vai sarkastisku paldies un sajauc man visu kāršu namiņu.
Neapstrīdēšu tavus novērojumus - lūkošu uzvesties labāk. Un paldies, protams, ka padalījies ar savu sāpi! | |