džīzas, tak skaidrs, ka bija. bet mēs jau esam sarežģītie zvirbulēni ;)

pirmkārt – kad toreiz?
Ansim bija divi tiesas spriedumi. pirmajā (pusotrs nosacīti), ja es tagad galīgi nealojos, melns uz balta bija uzrakstīts, ka probācijas pakalpojumi viņam nav nepieciešami (jā, tie ir pakalpojumi, es pats esmu bijis probācijas klients. forši, ka Tu vismaz nejauc represīvo policijas uzraudzību ar resocializējošo, mātišķo probāciju).
Ansis spriedumu pārsūdzēja, par ko / kā rezultātā dabūja divus mēnešus klāt + jau tādu kā izplūdušāku formulējumu, ka tipa uz viņu neattiecas kāds tur paragrāfs, bet nu doma principā tā pati.

nosacīts sods jau nozīmē – dzīvo zemāk par zāli un netaisi sūdus tik un tik ilgi. džeks arī dzīvo, pārceļas uz laukiem, kopj zemnieka saimniecību, jaunus latviešus taisa, lai. par kaut kādu probāciju vispār nedomā. tad viens onkolis sāk viņu trobelēt, ka esot tomēr jānāk atrādīties. un te ir drusku svarīgi, ka Ansis viņu nevis sūta nahū vai ignorē, bet uzsāk pilsoņa cienīgu birokrātisku saraksti – pirmkārt, man nepienākas & otrkārt, ja arī pieņemam, ka pienākas, tad aiciniet mani lūdzu pēc dzīvesvietas/pieraksta uz probāciju Latgalē atzīmēties.

a probātōrs, plaukš, tā-un-tā, Augstā Tiesa, te mums viens nepakļāvīgais. vēstules te raksta, pravas kačā. izskatiet, lūdzu, vai tik nav jāsēž. tiesa margrietiņas mīl-nemīl konveijerā lemj, ka jāsēž.

skacka visiem būtu bijis vienkāršāk, ja kaut vai pirmajā reizē aizietu, kad točna nebija jāiet. lai pakaļu piesegtu. bet Ansis citādāk rēķina risku analīzi nekā mēs ar Tevi. par to es viņu nespēju nemīlēt, kaut nīzdams nīstu to viņa mugurkaula sastāvu. jo pašam Meņģeļējevs ir citu iedalījis. kā mums visiem.

(Reply to this) (Parent)