ai, kas nu tas par stāstu. pie ugunskura kādreiz jāapsēžas, jāparitina.
bet, fāāk, melnā un pelēkā bija gana :)
toties tiešām bija arī uz abas rokas pirkstiem skaitāmu Gigantu, kas palīdzēja zīmēt manas apziņas kartes.
Knuta pirmais krājumiņš, citstarp bija iznācis nieka 4-5 gadus iepriekš, Ulžam vispār pirms divi-trīs, lai gan es, vēl nezinot, kas tas Bērziņš tāds, toreiz jau līksmi mācēju ķērkt, ka kaza kāpa kāpa.

ja nu man kādreiz būtu kāds stāsts, es gribētu pastāstīt par to maigumu, ar kuru viņi man stāstīja par nežēlību, kas jaunietim stāv priekšā un pakaļā.
https://youtu.be/hNmowEeZRhw

(Reply to this) (Parent)