| prō et contra |
Mar. 14th, 2018|11:42 am |
sadaļā Skandalōzi lasām, ka 13.janvāra grautiņu dalībniekam Ansim Ataolam Bērziņam atbalstu izsaka prokrievisks rakstnieks.
atkal tie grautiņi, piekakātie autiņi… es sliecos piekrist, tam sirmajam profesōram, kurš Stradiņu diskusijā par LVeixmes stāsta pēcgaršu „grautiņu” vietā lika priekšā lietot vārdkopu sociālie nemieri [Social Unrest - http://www.oecd.org/gov/risk/46890018.pdf]
un kas īsti ir prokrievisks autōrs, iekaisušajā šodienā un mūžības priekšā? savā nevaldāmajā megalōegōmānijā pat devu 3,14%us, ka pēc klikšķa uz Anša saiti, man pretlīk vērsies paša sejs. fū, šoreiz vēl ne…
lai nomierinātu nervus un izpildītu familjāros pienākumus, uzzvanīju uz laukiem muterītei un visai patīkami izvēdināju galvu. vispirms viņa prasa, vai esot redzējis sarunu ar Knutu un atstāsta spilgtākās vietas. „Tavs draugs Anerauds arī tika ar labu vārdu pieminēts. Principā Knuts maigā tekstā norādīja uz savu denunciātōru. Septiņi zōnas gadi par neziņošanu.”
Mamma jau sen bija pārlekusi uz nākamo sižetu un, jūsmē spiegdama, atdarināja ģeniālo Gunu, kura tik vājprātā filigrāni esot atdzīvinājusi Ņurbuli, kamēr man tas vārdabrālis Jānis apziņas fōkusā iestrēga.
„mans draugs Anerauds” ir citāts/derogatīvs eifēmisms iz vienas manas armijas vēstules mājiniekiem. viņiem bija zvanīts no kādas tur redakcijas, jo man par ne ta' tulkojumu, ne ta' par netulkojumu pienākoties saujiņa rubļu. es no dienesta vietas redakciju autorizēju honorāru nogādāt LPSR Rakstnieku Savienības jeb Benjamiņu mājā, kur kā tīnis biju ganījies no 83. līdz 86. gadam.
kad Memme aizgāja pēc kāposta, tur bija pilnīgs tukšpadsmits. nekādu aplokšņu priekš Jāņa neesot bijis. tad arī žultaini sarkasmēju, ka piķi apropriējis „mans draugs Anerauds”. jo viņš, scuka, zināja, ka viņam par to nekas nebūs. ja nu es te Jāni nepatiesi apvainoju, lai man Dieviņš piedod. jo Anerauds tai namā galīgi nebija vienīgā jūdasveidīgā mīna, ap kurām navigēt mani klusiņām mācīja bārzdainie onkuļi: Uldis, Knuts, Valdis. un drusku jaunākie, bet vienalga jau drausmīgi pieaugušie Pēters, Andrejs un Juris. un Ināra Ķemere, karaliene pār viņiem visiem, ar neiztrūkstošo papirausi mundštukā.
sūdi vienīgi tādi, ka viņi visi aiziet. Uldis ar Knutu vien palikuši. un cik tad tālu tas rīts, kad es pamodīšos bez etalōniem. labi vēl, ja būs ē-talōns maciņā, lai dotos ar ragutiņām uz Šmerli. oj, čota mani uz morbīdu panesa.
tikko sarēķināju, ka man šobrīd ir vairāk ciparisko gadu nekā Knutam toreiz. Uldis vispār bija sīkais, knapi 40.
aj, izslēģšu šito ekseli un kompļūteru vispār. zajebala binarščina! (binārās indes ieskaitot) |
|