da nū, Janačka vienkārši korekti ķircināja savu vēl austrumeirōpiskāko radinieku.
vecāko klašu zēni mums bija saklārējuši visādus brīnumus par demokrātiskajām vācietēm un gan jau ka čehietēm arī – ka viņas spēj uzsūkt uz miega artērijas tādus zilumus, it kā ar kaučuka bumbiņu pa kaklu būtu trāpīts.
neslēpšu, ka mani šādas perspektīvas toreiz nedaudz biedēja. turklāt vēl no strauji progresējošas un agresīvas tenisistes.
vakar, savukārt, pirmsmiegā lūrējām jau trešo sezōnu visnotaļ rekomendējamajam sitkomam
Visvarenā Džonsōnu saime, un tur viena beibe, kura mūsu galvvaroni Odinu divas dienas ļečījuse par to, kādi džeki ir krīpiji un pervi, trešajā dienā bez labdien un paldies ņem un dod Ōdinam mutes.
es savai draugaļai-feministei saku: paklau, viņa tikko frivōli ielauzās džeka privātajā sfairā!
un zin, ko šī?
– Tās smukās jau drīkst.
no kurienes vispār tā drīkstēšana nāk? man tagad smagi jāstrādā, bet kāds dienaszaglis varētu pakonsultēties ar Karuli vai Satversmes rulli.