|
Nov. 14th, 2017|03:42 pm |
ja vakar pie ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) zum nebūtu pamanījis ziņu par Valža Bisenieka aiziešanu, tā arī būtu palicis nezinot.
māšele gan apgalvo, ka feisī vēsts bijusi pamanāma. ziņu portālos gan tikai ar meklēšanas palīdzību atvadu rindkopu var aizkadros atrast, be'nu labi, sēra dusmas un vieglu riebumu pret sevi nenovērsīšu uz neko nenojautošiem redakciju darbeniekiem.
rīta cēlienā sāku klausīties Bisenieka piemiņas translācijas, pārstrādājot savas skumjās sajūtas, bet tad nācās turēt roku un bēdu as'ras māsiņai, kuras 17-gadīgā kaķenīte Čiepa jau diennakti bija pazudusi zināmā virzienā, pati sev rast mūžamājas. tā vismaz mēs, dumiķīši, spriedām. bet nebij mums tiesa. vēl tikai pirmais raidījums gāja uz beigām, kad atkal džinkst skaipis, un nobimbājusies, bet starojošs māšuks uzrādās ekrānā ar savu uzticamo pieParīzes gaitu biedreni klēpī. bet Bisiķis visviens prātā, tika nu jau bez tiem drūmajiem mākoņiem. visā šai žvankāšanā pa dzīvi man ir sanācis saglabāt kaudzīti 30-gadīgu vēstuļu, ko par disidentismu no Almas māter atstādināts vācu valodas docents iz Sarkandaugavas psihenes raksta jaunkareivim Kēnigsbergas pievārtē.
vēl viens dižkalibra lielgabals ir apklusis. džentlmenis un rebelis vienā orgāniskā veselumā. piedodiet, es jau te sen sāku nepiedienīgi smaidīt. iešu ka labāk dušu labot. |
|