kad es biju maza, biju ārkārtīgi apvainojusies par ideju, ka mani neviens nekad nesauks armijā. izaugu un secināju, ka esmu tam par tizlu, bet līdz gadiem septiņiem man nenormāli besīja, ka tikai puikām paredzēts spēlēt kariņu.

(Reply to this) (Thread)

man akkal 5-6 gadu vecumā spēcīgi izbrīnīja lasītais, ka armijā sauc uz 25 gadiem (vecas grāmatas drošvien trāpījās)! tas tači takā piecas!dzīves atdot figviņzin kam figviņzin kur. nu nē, paldies par kūkām.
uzspēlēt sētā kariņus in indiāņus (kopā ar meitenēm, skaidra lieta) – ar lielāko prieku, betbļ pasardies iedomāties, ka es kādreiz varētu sapņot par mundieri un tanka vadītāja posteni, fakit

(Reply to this) (Parent)