Neko nesapratu par to tekstu starp svītrām, BET - ka es saku! - dzimtenīte ar krievukrieviem, dvēseļu pārcilvēkiem, Klusā okeāna krastā, kurā luminiscē planktons, aiz muguras vulkāni, kasatkas (orcas) virpuļo viļņos, Sergejs ar ģitāru un Coja dziesmām (jo Coja dzimtene), un sarunas par būtisko. Nekad neaizmirsīšu TO nakti! Novēlu Tev!

(Reply to this) (Thread)

tur ar tām svītrām viss elementāri, ernīt, gluži kā ar baltajām un melnajām plāksnītēm piānō pianīnō:
bij tāds brašs puisis, Rihters. un kā ta' brašs puisis pats bez savas (la) skalas. lūk, un ja viņu kas riktīgi sabudināja, izbesīja vai citādi satracināja, viņš aizsvilies cēla to savu liesmojošo skalu labi augstu debisī, apgaismojot pasauli līdz pašam apvārsnim – lai redz līdzcilvēki, kur suns aprakts.

pie luminiscējošā planktōna tikko bijām. zem zvaigžņu seģenes skats un čutene no tā maģiskā gala. diemžēl pašam bij vājums piemeties (nekad, Ne&Kad, neēst tropos leišu vītināto gaļu, arī pēc 7 dienu turēšanas +30 celsijos!)

vēlējums pieņemts, paldies. visi brīvi :)

(Reply to this) (Parent)