kāda vairs ziema, kāds vasaras laiks.
ja galvā mūžīgs pavasaris.
ģīkī!
[māsa nesen rādīja ceļazīmi, uz kuras skaidri spranciski rakstīts – uzmanaities no vistu ligzdām! un vaicā man, vai es varot iedomāties, par ko ir runa..
es viņai saku – pavaicāšu ka vistu zaglim.]
{pareizā adbilde, btw, esot caurumbedres asfaltā}

(Reply to this) (Parent)