|
Feb. 14th, 2015|12:15 am |
kāda vairs ziema, kāds vasaras laiks. ja galvā mūžīgs pavasaris. ģīkī! [māsa nesen rādīja ceļazīmi, uz kuras skaidri spranciski rakstīts – uzmanaities no vistu ligzdām! un vaicā man, vai es varot iedomāties, par ko ir runa.. es viņai saku – pavaicāšu ka vistu zaglim.] {pareizā adbilde, btw, esot caurumbedres asfaltā} |
|