es, protams, no tā visa neko nejēdzu, bet vai tad nav tā, ka visā visumā cedilla vairāk asociējas ar voiceless alveolar affricate, ne? Un kārōns, savukārt, ar palatalization, iotation, or postalveola pronunciation? Tad jau varbūt loģiski var izspriest, kurš šis ir gadījums?

(Reply to this) (Thread)

ak, tā ķermeņolōģija :)
pīrādziņi sekojoši:
cedilla (sedilla, zedilla, kā arī cedija, sedija un vismaz zedija) nāk no citas ōperas - mēs šo diakritiku laikam vislabāk pazīstam no francenes, kur tā bloķē noteikumu burtu c pirms pakaļējiem patskaņiem izrunā kā skaņu [k]. nu, tur, François un Besançon. latviešu valodā manīta dažādos laikos lietāta, bet manām acīm vai nu kā kļūme (nu, nebija kastē nekā cita) vai eksperiments. sevišķi pēc Berlīnes mūra krišanas un digitālās DTP revolūcijas ar šo daļa rietumu burtu jājēju aizrāvās (jo nezināja labāk). nerekomendēju. leiši un poļi vispār tai laikā saskuma, jo tiem pašiem burtu meistariem iepatikās brāļu garos/nazālos pątskaņus nevis ar ogoņoka astīti rotāt, bet gan ar to pašu sasodīto zediļu. vispār jau mēs esam priviliģēti - katram pamatburtam ir tikai viena ar diakritiku atvasinātā versija, tā ka varētu iedomāties sistēmu, kurā visatomārākā papildzīme, punkts, mierīgi kalpo, cepuri kuldama. garais ii varētu būt ï vai ị, vai ı ar diviem vertikāliem punktiņiem (hmm, ātrumā unikōdā neatrodu; tiešām tāda nav?)
un tomēr pirms tiem 100 gadiem vecajie lēma šādi: patskaņu garumu virs tiem apzīmēt ar līmenisku svītru jeb makrōnu [no klasisko valodu prakses patapināts], „šņāceņus” č, š, ž pa Jana Husa čechu modei ar jumtiņu, hāčeku jeb karōnu (ševrōnu), kamēr ģ, ķ, ļ, ņ, ŗ tiek pie komatiņa. unikōdā šī salīdzinoši retā diakritika ir nostiprināta kā commaaccent (Gcommaaccent, kcommaaccent utt.). Proti, EndzeliņaMīlenbaha valodas komisija atsevišķi neapskatīja, teiksim, lielā G modificēto variantu, būtībā uzticot dizaina un praktiskā lietojuma slīpēšanu izdevniecībām. un skolotājām, pas'Die's. un birokrātiem. un alfabēta slīpēšana, paralēli vecajai drukai noejot no skatuves, notiek gana dēmokrātiskā veidā līdz krievu ienākšanai, kad nevīžīgums pret papildzīmēm kļūst par normu. un tad nāk visjaunākie laiki, ar jau minēto unikōdu, kurā, kā jau būšu sūdzējies, vēl nevienā gada tipō-sabantujā mans necilais vārds nav ticis nodriķēts „pareizi”. mēs joprojām esam procesā :)
vot, aizmuldējos un fonētiskā primāta ieviešanas ortogrāfijā kritikai netikšu spēku izsīkuma dēļ ;) tad būtu jāapskata arī IPA, uz kuru man ir neliels zobs kopš tā laika, kad uzzināju, ka mūsu ķ viņi ir piešķīruši simbōlu c, kuru, savukārt, brāļi slovāki raksta kā Ť ť. un tad vēl Ď ď... nē, būs par garu, sorrī.
par šo tēmu varētu uzcept mazu pārskatu. kāddien, nešodien.

(Reply to this) (Parent)