Nelietoju nemaz jau 5 gadus. Nav tik traki, tikai svētku reizēs jānodrošinās ar minerālūdens glāzi brīdī, kad visi šampiņus saskandina. Ar varu jau mutē neviens nelej, ja lej - nu tad pats stulbs. Sliktākais ir redzēt, cik tizli izskatās iedzērusi kompānija, kurā katram pašam liekas, ka viņš ir dikti asprātīgs un neatvairāms.
Tev arī jaukas :) Varu teikt - man tā nelietošana kādu laiku bija spiestā kārtā (nedrīkstēju vispār nemaz un ne piles) un pēc tam kaut kā pieradu. Tagad vairs neprasās un negribu arī riskēt organismu traumēt ar alkohola devu - kas zina, kā reaģēs. Ja nav ļoti nopietni iemesli, tad šampanieti Jaungadā un karstvīnu kādā ziemas dienā var, bet vispār vieglāk ir tā, ka netaisa nekādus izņēmumus - nerodas kārdinājums pēc "vēl mazliet".
oij, tas ir pretīgi..bijām te ar draudzeni izgājušas 5dien Vecrīgā, zini, kaut kā likās, ka esmu nepareizā filmā, it sevišķi tad, kad piedzērušies vīrieši knapi var nostāvēt kājās un saka - iesssssim papapa..dejot? pretīgi.
nezinu ka ar to censanos. man nav ipasi jacensas, vnk negarso, tapec ari nelietoju. dazreiz lietoju kaut ko vieglu un garsigu. vakar, piemeram, gadijas pina colada :)
Mani pārsteidz apgalvoju 'un kā ir, kad nemaz, forši, ne?' Ir tuvo cilvēku lokā iznācis saskarties ar alkoholismu - nu tādu, ka arī tad, kad ilgu laiku nemaz - nu nav manāms, ka tāpēc būtu kaut kas 'foršs'. Jā, mazliet jau veselība uzlabojas. Mazliet mazāk konfliktu ģimenē.. bet foršs?
A pašai - neesmu piedomājusi. Ir bijušas reizes, kad iznācis atteikties no kolektīvās lietošanas, dēļ alkohla nesavietojamības ar zālēm - bet tā nav bijusi īpaša problēma. Lai gan pret zālēm jau laikam visi izturas saprotošāk kā citiem apstākļiem. Bet citādi? Lietoju, jā, šad un tad. Man patīk mierīgas sarunas laikā malkot konjaku, vai izbaudīt martini glāzi vai ruma kokteili - bet laba kompānija liek atbrīvoties un muļķīgi uzvesties daudz vairāk, kā alkohola deva, alkohols tur lomu spēlē maz - tā man māca pieredze no pilnīgi bezalkaholiskiem vakariem. Varbūt ka tā dažiem ir apziņa, ka ir iedzēris, un tāpēc tagad drīkst, jo tas jau alkohols nevis pats. Bet tā nav ķīmija, tā ir psiholoģija.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
es tā ka cenšos vairs nimaz, tāpēc interesējos.
nav jau grūti ikdienā nedzert, bet tieši svētku reizēs, kad citi cilā glāzes.
Ar varu jau mutē neviens nelej, ja lej - nu tad pats stulbs.
Sliktākais ir redzēt, cik tizli izskatās iedzērusi kompānija, kurā katram pašam liekas, ka viņš ir dikti asprātīgs un neatvairāms.
Varu teikt - man tā nelietošana kādu laiku bija spiestā kārtā (nedrīkstēju vispār nemaz un ne piles) un pēc tam kaut kā pieradu. Tagad vairs neprasās un negribu arī riskēt organismu traumēt ar alkohola devu - kas zina, kā reaģēs.
Ja nav ļoti nopietni iemesli, tad šampanieti Jaungadā un karstvīnu kādā ziemas dienā var, bet vispār vieglāk ir tā, ka netaisa nekādus izņēmumus - nerodas kārdinājums pēc "vēl mazliet".
pretīgi.
Ir tuvo cilvēku lokā iznācis saskarties ar alkoholismu - nu tādu, ka arī tad, kad ilgu laiku nemaz - nu nav manāms, ka tāpēc būtu kaut kas 'foršs'. Jā, mazliet jau veselība uzlabojas. Mazliet mazāk konfliktu ģimenē.. bet foršs?
A pašai - neesmu piedomājusi. Ir bijušas reizes, kad iznācis atteikties no kolektīvās lietošanas, dēļ alkohla nesavietojamības ar zālēm - bet tā nav bijusi īpaša problēma. Lai gan pret zālēm jau laikam visi izturas saprotošāk kā citiem apstākļiem.
Bet citādi? Lietoju, jā, šad un tad. Man patīk mierīgas sarunas laikā malkot konjaku, vai izbaudīt martini glāzi vai ruma kokteili - bet laba kompānija liek atbrīvoties un muļķīgi uzvesties daudz vairāk, kā alkohola deva, alkohols tur lomu spēlē maz - tā man māca pieredze no pilnīgi bezalkaholiskiem vakariem.
Varbūt ka tā dažiem ir apziņa, ka ir iedzēris, un tāpēc tagad drīkst, jo tas jau alkohols nevis pats.
Bet tā nav ķīmija, tā ir psiholoģija.