superego refleksijas

Mani pārsteidz apgalvoju 'un kā ir, kad nemaz, forši, ne?'
Ir tuvo cilvēku lokā iznācis saskarties ar alkoholismu - nu tādu, ka arī tad, kad ilgu laiku nemaz - nu nav manāms, ka tāpēc būtu kaut kas 'foršs'. Jā, mazliet jau veselība uzlabojas. Mazliet mazāk konfliktu ģimenē.. bet foršs?

A pašai - neesmu piedomājusi. Ir bijušas reizes, kad iznācis atteikties no kolektīvās lietošanas, dēļ alkohla nesavietojamības ar zālēm - bet tā nav bijusi īpaša problēma. Lai gan pret zālēm jau laikam visi izturas saprotošāk kā citiem apstākļiem.
Bet citādi? Lietoju, jā, šad un tad. Man patīk mierīgas sarunas laikā malkot konjaku, vai izbaudīt martini glāzi vai ruma kokteili - bet laba kompānija liek atbrīvoties un muļķīgi uzvesties daudz vairāk, kā alkohola deva, alkohols tur lomu spēlē maz - tā man māca pieredze no pilnīgi bezalkaholiskiem vakariem.
Varbūt ka tā dažiem ir apziņa, ka ir iedzēris, un tāpēc tagad drīkst, jo tas jau alkohols nevis pats.
Bet tā nav ķīmija, tā ir psiholoģija.