Validation

es gribēju teikt, ka diezgan bieži atkārtoju Pepijas buramvārdus: "Mazā, mīļā krumelīra, negribu es izaugt liela!" Pieaugšana nav obligāta, manuprāt. Taču mēdz notikt, nekontrolēta. Tādēļ profilakses nolūkos iesaku ierīvēties ar maģiskām formulām.

Dārgā, tu pieļauj briesmīgu kļūdu! Pareizie buramvārdi bija "Mazā, mīļā krumelīra, negribu es izaugt LĪLA!" Citādi cilvēks aug un aug, un aug, un izaug ŠAUSMĪGI liels!
Pieaugšana nav obligāta, bet tā vienkārši notiek un es to nebūt nenožēloju. Manī joprojām mīt spēja par to sajūsmināties. Un vēl manī mīt eksistenciālas skumjas, kas tik jaukai un prātīgai meitenei kā man it nemaz nepiestāv... Jā, būs jameklē rokā kāda maģisko formulu rīvīte, tas ir, ziedīte.

ahh, es, patiesībā, baidījos rakstīt to līla, jo likās, ka tā varbūt kāda kļūda, ko mana atmiņa izspēlējusi, lai arī pati pie sevis vienmēr noskaitu pareizi-"latgalisko" variantu. bet paldies par apgaismošanu, slazdā neiekritīšu ;)
skumjas ir baigā sērga. jāmeklē viltīgi paņēmieni, kā tās sašņorēt pikucī un nostumt malā, lai netraucē.