eh, tomēr neizturēju. nu neesmu es piemērota asistentes darbam, galīgi neesmu. man pārāk svarīgas tās lietas, kas MAN nozīmīgas. MANI sapņi, MANI mērķi. MANS laiks. MANA DZĪVE. lai cik ļoti cienītu vai apbrīnotu kādu cilvēku, es nespēju ziedoties viņa labā, pakārtot savu dzīvi un darba ritmu viņa dzīvei un darba ritmam (un konkrētajā gadījumā - darbaholismam). un es arī neredzu iemeslus, kādēļ man tā būtu jādara. man vajag just, ka tas, ko izdaru, ir jēgpilns. paveiktajam vajag sniegt man apmierinājumu.
|