Vienosimies palikt katrs pie sava, - marsietis ierosināja. - Nav svarīgi, kurš pieder Pagātnei, kurš Nākotnei, ja vien mēs abi esam dzīvi. Tas, kam jānāk, tikpat atnāks, - rīt vai arī pēc gadu tūkstošiem. Kas zina, vai šie sagrautie un izpostīties tempļi nav jūsu pašu civilizācijas nākotne pēc simts gadsimtiem. To jūs nezināt. Un tādēļ nevaicājiet. Nakts ir tik īsa. Rau, kur debesīs jau šaujas svētku raķetes un putni. Rejs Bredberijs (22.08.1920 — 6.06.2012) |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |
Mhm. Hulio Kortāsaram bija tāds brīnišķīgs stāstiņš, par to, ka ar katra mūs ietekmējušā dižā cilvēka aiziešanu, mēs arī paši pa mazam gabaliņam mirstam. Man šķiet, vēl trakāk būs tikai tad, kad sāks aiziet tie, kuri ir vien 10, 15, 20 gadus vecāki par mums pašiem. On 6. Jūnijs 2012, 20:36, vilibaldis replied: vēl trakāk var būt tikai tad kad aiziet vienaudži... On 7. Jūnijs 2012, 11:21, vilibaldis replied: pieņēmuši zināšanai - jā, bet morāli gatavi -baidos ka nekad |