Validation

nu... pēc Tava ieraksta tā var saprast "lai dzīvē nonāktu pie mērķa, no tā ir jāatālinās". un nāve ir visefektīvākā attālināšanās. kaut kā tā. bet padomā labi pirms tam

nē nē, nekas tāds galīgi nebija domāts!!! tas ir drīzāk tā, ka ja tu kaut ko ļoti gribi, tad nedrīkst to izrādīt.

aaa, nu tad labi. galīgi negribējās sākt domāt, kā Tu to esi nolēmusi realizēt

nē, nē, lai gan es, tāpat kā vairums cilvēku, dažreiz, ejot pār tiltu, esmu spēlējusies ar ideju "a kā būtu pārkāpt pāri margām", diez vai varētu kaut ko tādu izdarīt vai pat nopietni apsvērt, jo esmu pārāk gļēva un baidos no sāpēm.

no dzīves, ne mērķa.

bezmērķīga dzīve arī ir dzīve.

bet visuma staru plūdums nav tik vienmērīgs, lai to varētu tā viennozīgi paredzēt. jo īpaši ilgtermiņā

nē, tā ir veģetēšana. nav jau runa par kaut kādu Mērķi ar lielo burtu, zilo sapņu puķi vai kaut ko tādu, bet ikdienišķām lietām, tiem punktiem, caur kuriem dodamies uz priekšu. bez tādiem nedzīvo neviens, pat akoholiķim bomzim ir mērķis salasīt pietiekami daudz tukšu pudeļu, lai nododot sanāktu ikdienišķajam puslitram.