Validation

jau no pašā rīta garastāvoklis vismaz -10,
darbā nespeju neko padarīt,
visi besī, pat tie, kuri atsaucas uz manu ielūgumu uz ballīti ar sajūsminošu "jā!"
(parastos apstākļos es par to būtu bezgala priecīga, jo man ir permanenta paranoja, ka pie manis uz ballīti neviens neieradīsies.)
kā es esmu nonākusi līdz šādam stāvoklim,
spēju vienīgi īdēt un nīkt?
gribu aizbēgt un paslēpties no visiem,
palīst zem segas, embrija pozā,
aizspiest ausis, aizvērt acis,
nedzirdēt, neredzēt, nedomāt,
ieritināties sevī,
kur man miers no visiem,
labiem vai ļauniem,
aizmirstība no pasaules.

lūdzu, uzdāviniet man personīgo psihoterapeitu.