Ilūzija par bērnībā iegūtu distanču slēpošanas prasmju pastāvīgumu un ilgmūžību šodien sašķīda ar pamatīgu blīkšķi, tika iemīta sniegā un vēl izberzēta ar papēdi. Nokritu kādas 15 000 reizes, tiekot pie stīva asteskaula un sāpoša labā pleca*, tādus niekus kā sniegs apenēs pat nepieminot. Vārdu sakot, otru tādu tizleni kā mani būtu pamatīgi jāpameklē.
Vienu labu lietu gan novēroju – esmu iemācījusies mazāk pārdzīvot, ja man kaut kas nepadodas. Tas ir joprojām ir ļoti nepatīkami, bet tā vairs nav katastrofa, traģēdija un pasaules gals. Kauna sajūta vairs nav tik svilinoša, un es neaizmetu slēpes pa gaisu un nepaliku Brīvdabas muzeja vidū raudošas, sniegā sabrukušas nelaimes čupiņas izskatā, kā tas noteikti būtu noticis vēl pirms nedaudziem gadiem. Tomēr krietnu devu manas ņerkšķēšanas![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
etalonfunkcijai gan nācās stoiski pārdzīvot.
Spītība, savukārt, ar gadiem nemazinās, un tādēļ gribu zināt – varbūt mani lasa kāds izcils distanču slēpotājs vai topošs/esošs/pensionēts fizkultūras skolotājs, kas būtu ar mieru sava prieka un izaicinājuma pēc iemācīt vienam absolūtam tizlenim ar sliktu līdzsvara sajūtu slēpot? Maksāt nevaru, varu uztaisīt garšīgas vakariņas vai uzcept kūku, vai uzadīt zeķes vai kā tamlīdzīgi atlīdzināt.
* tā kā tagad visi var nākt pie manis ciemos žēlot mani ar balzāmiem un mandarīniem
Vienu labu lietu gan novēroju – esmu iemācījusies mazāk pārdzīvot, ja man kaut kas nepadodas. Tas ir joprojām ir ļoti nepatīkami, bet tā vairs nav katastrofa, traģēdija un pasaules gals. Kauna sajūta vairs nav tik svilinoša, un es neaizmetu slēpes pa gaisu un nepaliku Brīvdabas muzeja vidū raudošas, sniegā sabrukušas nelaimes čupiņas izskatā, kā tas noteikti būtu noticis vēl pirms nedaudziem gadiem. Tomēr krietnu devu manas ņerkšķēšanas
etalonfunkcijai gan nācās stoiski pārdzīvot.
Spītība, savukārt, ar gadiem nemazinās, un tādēļ gribu zināt – varbūt mani lasa kāds izcils distanču slēpotājs vai topošs/esošs/pensionēts fizkultūras skolotājs, kas būtu ar mieru sava prieka un izaicinājuma pēc iemācīt vienam absolūtam tizlenim ar sliktu līdzsvara sajūtu slēpot? Maksāt nevaru, varu uztaisīt garšīgas vakariņas vai uzcept kūku, vai uzadīt zeķes vai kā tamlīdzīgi atlīdzināt.
* tā kā tagad visi var nākt pie manis ciemos žēlot mani ar balzāmiem un mandarīniem