ir gan varoņdarbs, gan grēks.. Laikam man, ka attaisnojums, ir ģimene - proti berni, par kuriem esmu atbildīgs utt.. Bet dažreiz, es nezinu - iespējāms, ka baidijos sevi parbaudīt tajā sferā, kas man bija svarīgi un tagad, jā - esmu tajā (sen esmu) darbā, kas nav pie sirds. Ieteiktos tur stradāt uz kadu konkrētu laiku un tad iet projam (bez atrunām)