Chambre avec vue

7/7/09 07:42 pm

Kristīne Garklāva LNT mēģina noskaidrot režisora Mika Ozoliņa alibi:
"Kur tu tobrīd [uzzinot par Maikla nāvi] atradies?"

• 1 pateica
• saki vien

7/3/09 08:01 pm

Ko tu šeit dari? Kurp tu dosies? Kāds ir tas dzīves plāns, kuru tu izsapņojis īstenosi, nevis apsūkājis ķersies pie nākamās fantāzijas?

(c) Māris Liede, Zīmes abpus apvārsnim

• saki vien

6/10/09 12:11 am

Zinu, ka dažus atkārtota putras maisīšana nedaudz kaitinās, bet tomēr to atzīšu - aizstāvēšana noritēja puslīdz ciešami.
Savus apartamentus no rīta pametu ar saukli "esmu vēsa kā jetijs".
Rezultāts? Atzīmi teikt nav kauns, bet, protams, varēja to visu paveikt labāk.

• saki vien

6/3/09 08:06 pm

Šobrīd man atkal ir brīvais laiks - laiks murmināt zem deguna portugāļu valodas vārdiņus, lasīt, skatīties Scrubs, rakāties darba sludinājumos internetā. Klausos Hey Jude pārlikumu klavierēm un prātoju, ko darīt tālāk.


Viena būtiska lieta, ko esmu iemācījusies piecpadsmit mācību gados: lai sasniegtu vērā ņemamus rezultātus, jālec augstāk par savu cienījamo pakaļu, turklāt vēlams - ārpus komforta zonas.

• saki vien

5/21/09 05:46 pm

Mamma: Ārprāts.
Es: kur?
Mamma: Tu izskaties šausmīgi.
Es: kā?
Mamma: Pēc traka suņa sarkanām acīm!


Vismaz kaut kas man šodien šķiet smieklīgi.

• saki vien

5/21/09 05:06 pm

Es gribu aizmukt kaut kur klintīs. Domāt par būtisko un audzēt garu baltu bārdu. Vienīgi žēl, ka L. domātu, ka līdz ar portatīvo esmu nolikusi arī karoti.

• 5 pateica
• saki vien

5/19/09 12:19 am - Viedi vārdi, viedi

Vēl precīzāk un motivējošāk nav iespējams pateikt: "Bakalaura grāds = 5 minūtes kauna, bet diploms visam mūžam."

Es vēl pievienotu kādu nedēļiņu putās un asinīs slacītu priekšdarbu, bet ko nu. Pašlaik jūtos kā melnais puikiņš uz staba filmā "Eiss Ventura: dabas aicinājums"; tas, kurš centās noturēties vertikāli, kamēr Eiss raustīja stabu. Iniciācijas mīts nav nekāds mīts.

• saki vien

5/12/09 04:28 pm

Mieru. Tik reti izlienu no mājas vai ļaunākajā gadījumā - dīvāna, ka ķermenis brēktin brēc pēc kustības. Nemitīgi un gluži automātiski gribas žāvāties, braucīt seju, izstaipīt muskuļus un mugurkaulu tā, ka skriemeļi atritinās un labsajūtā nokrikšķ. Es sevi laikam spīdzinu.

• saki vien

5/12/09 12:28 am

Kārtojot istabu, atradu savas pagātnes liecības - vidusskolā saņemtas rozes ziedlapiņas starp Ezeriņa noveļu lappusēm, atvilktnē iestūķētu draudzības zvērestu, veco autogrāfu kolekciju un venecuēliešu aktrisei Gabrielai Spanikai veltītu kladi. Vislabākais izbira no 2004. gada plānotāja - miniatūras ķirzakas skice, kurai reiz bija jāpārtop tetovējumā uz manas kreisās lāpstiņas. [Šņuk, šņuk.] Manas tīņu drazas svinēs arī nākamo piecgadi, ka es jums saku. Augstprātīga maiguma uzplūdi pašai pret savu ex 'es'.

• 2 pateica
• saki vien

5/10/09 02:42 pm

Varbūt ne vienkāršs, bet noteikti kolorīts veids, kā iepazīties ar daudzdzīvokļu nama kaimiņiem:

(pa soļiem)

1) nomest izžaušanai paredzētu veļas gabalu uz lodžijas malas stāvu zemāk;
2) izsmieties līdz vēdergraizēm;
2) novērtēt attālumu starp sevi un atgūstamo objektu;
4) pasnaikstīties ar slotaskātu --> fail;
5) zvanīt pie kaimiņu durvīm un elegantā nevērībā izskaidrot radušos situāciju;
6) atgūt nabaga drēbīti;
7) kopīgi izsmieties vēlreiz.

Šo paņēmienu ielāgošu priekšdienām, mazums - noder.

• 6 pateica
• saki vien