Chambre avec vue

9/16/09 01:38 pm

Jā, un turpmāk es nedrīkstu apzināti, slinkuma dēļ vai dajebkā citādi norobežoties no infekciozās informācijas plūsmas, citādi pietrūkst empīrisku argumentu, kurus likt priekšā labi nostādītās balsīs deklamējošajiem un pasaules norises no A līdz Z pārzinošajiem kolēgām.

• saki vien

9/15/09 12:12 am - I hate the outdoors. To me the outdoors is where the car is (Durst)

Atjautības uzdevums.
Nepilnās 40 minūtēs man uz ielas piesienas četras reizes. Ņemot vērā to, ka ne vizuāli, ne attieksmes ziņā neesmu tips, kas saņem nejaušus uzmanības apliecinājumus, jānoskaidro 1) kādam kontingentam pieder un 2) cik tieši ierāvuši ir tie, kurus vakaros satieku ielās? Papildus info: zābaki ir neērti, noskaņojums - īgns.

• saki vien

9/9/09 02:44 pm - par nākamo līmeni

Pirmās divas maģistrantūras dienas nomocītas. Nomocītas tādēļ, ka mājās tagad ieveļos precīzi desmit minūtes pirms pusnakts un no tā brīža tik vien padaru kā noriju (badakāša tempā) man gādīgi atstāto vakariņu porciju, pārbaudu meilus, izlasu cibu un ielogojos skaipā. Būs jāpierod pie jaunā grafika, sevišķi pie referātu rakstīšanas rītos, nevis vakaros vai naktīs.

Ir savādi ierasties fakultātē tik vēlu. Oranžie gaiteņi kā izslaucīti, kurpju papēžu klaudzoņa atbalsojas neierasti skaļi, kafejnīca slēgta (mirstu badā), lekciju laikā auditorijā valda kapa klusums (līdz brīdim, kad sāk burkšķēt izsalkuši kuņģi), un pasniedzēji pret mums izturas, citēju programmas direktori, "kā pret cilvēkiem". Tās arī pagaidām galvenās atšķirības no bakalaura studijām.

Būs ok.

• 3 pateica
• saki vien

9/8/09 10:29 am - par prātam neaptveramo

Biju apņēmusies ar apdauzītu prātiņu brīvprātīgu reklamēšanu nenodarboties, bet tomēr - pāris vārdu par subjektiem, kuri laikam jau adrenalīna gūšanas nolūkos sākuši gulties starp sliedēm, kad pār tām teju pārbrauks vilciens. Saites uz video nebūs.

Īsi sakot - cik tieši apdauzītam ir jābūt, lai kaut kas tāds ienāktu prātā? Pirmkārt jau pastāv daudzu minētā iespējamība, ka vilciens aizķer aiz drēbēm vai vēl sazin kā. Ok. Ja cilvēks personīgi izdara izvēli atbrīvoties no skalpa, manis starp žēlotājiem pēcāk noteikti nebūtu.

Otrkārt, par bezatbildīgumu - vilcienu taču vada cilvēks, vagonos brauc cilvēki. Kad es sēžos vilcienā, lai dotos uz universitāti, mans mērķis noteikti nav piedalīties kaut kādu mistisku tukšprātiņu performancēs. Sajūta, iztēlojoties sevi braucam konkrētajā vilcienā, ir vairāk nekā derdzīga. Tāpat varam tikai iedomāties, ko pārdzīvo mašīnists, kad pamana starp sliedēm guļošo lohu. Pilnīgi noteikti vilcienu vairs nevar apturēt pat gadījumā, kad lohs pamanīts jau iztālēm. Un tad jau kļūst tīri vai interesanti - cik sajūsmināta video redzamā atbalsta brigāde būtu gadījumā, ja draudziņš būtu jāķeksē ārā ne vairs vienā gabalā?

Ļoti ceru, ka pēc video publiskošanas attiecīgās institūcijas jau strādā, lai zeņķiem vai viņu vecākiem noplēstu deviņas ādas. Naudas izteiksmē vai kā citādi - lūk, tas jau man ir pilnīgi vienalga.

• 6 pateica
• saki vien

8/26/09 12:39 am - par [paš]iedvesmu

Brālis internetā nejauši uzgāja manu šā vakara izklaidi - pašhipnozes audio failus. Princips pavisam vienkāršs - psihoterapeits Marks Tirels ar hipnotisku stāstiņu palīdzību māca atbrīvoties un veidot jaunus uzvedības modeļus veco, iesīkstējušo (atklāti runājot, traumēto) vietā. Interesanti un noteikti ne kaitīgāk par relaksācijas kasetēm ar delfīnu tarkšķiem.

Tā nu šovakar centos iedvest sevī gribasspēku, pārliecību, seksuālās pievilcības un winner gēnu, hehe. Puisim ļoti jauks britu akcents, turklāt balss, kuru viņš kaut kādā mistiskā veidā pievācis no mana favorīta, aktiera Džeimsa Makevoja. Relax... thaaat's it.. that's it..

p.s. Vispār jau es cienu hipnoterapiju kā ārstēšanas metodi, taču diez vai gribētu tādu piedzīvot - pagaidām man pietiek ar esošajiem apziņas stāvokļiem. Iepazīties ar metodi un uzzināt vairāk par hipnozi var Tirela & co mājaslapā.

• saki vien

8/25/09 01:51 am

Manā jokā, ka jābrauc uz Brazīliju atbrīvoties no fotoaparāta un liesas, slēpjas trekna deva patiesības - L. nupat aplaupīja, pavisam nopietni piedraudot nogalināt, ja viņš pakustēsies kaut par centimetru. Tātad es, pat nedzīvojot favelu (graustu) rajonā, bez būdīgu miesasssargu komplekta kāju uz ielas nesperšu. Nāā ni.
Jāatzīst gan, ka tiem, kam fantāzija strādā, dzīvīte ir sūra arī tepat Latvijā. Manā hometown nupat atcelti autobusu vēlie reisi, līdz ar to diennakts tumšo pusi turpmāk izbaudīšu pēc pilnas programmas - 40 minūtes kātojot cauri pilsētai vietējās maskačkas virzienā.

• 4 pateica
• saki vien

8/20/09 05:39 pm

Viss ir nebūtisks, izņemot to, ka esam uz viena viļņa vai baita, vai bita, vai nav vienalga.

• saki vien

8/17/09 03:36 pm - švīkojums

Nupat pabeidzu skatīties America's Next Top Model - cycle 7. Tas laikam ir iemesls, kāpēc pagājušajā naktī nosapņoju sevi fotogrāfu ielenkumā mēģinām iemērkties sarkani flīžotā baseinā (ūdens auksts, līdz padusēm). To, ka ūdens ir mana fobija, zināja visi, arī fotogrāfi. Lauzos un nepadevos, tāpēc nākamajā kadrā viņi jau bija atmetuši ar roku un lika pārvākties uz kaut kāda nolaista kultūras nama skatuvi. Pozēju cik spēka, līdz fotogrāfs nāca klajā ar atklāsmi, ka esmu vienu izmēru par lielu. Nu, vismaz sausa.

• saki vien

7/21/09 12:47 pm

„Bieži vien es dzirdu no studentiem, ka žurnālistam ir jābūt radošam un radošumu iemācīt nevar. Taču es uzskatu, ka labs žurnālists pirmkārt pārzina savu profesiju – sava amata noteikumus un likumus, kas ļauj viņam savu vēstījumu nodot auditorijai. Žurnālistika ir amats, nevis māksla. Pat ļoti talantīgie studenti bieži vien neiztur konkurenci un pazūd no profesijas, jo viņi savu talantu nespēj parādīt” skaidro studentu iecienīts pasniedzējs, radoša personība un portāla „Politika.lv” galvenais redaktors Dmitrijs Petrenko.

Strādāšana matemātiski? Why not.

• saki vien

7/18/09 06:49 pm

Smiltis, jūra, uzputenis un Dakterīši. Šī ir viena no retajām pareizā laika joslā pavadītām dienām (Sankarlosas režīms nozīmē gulšņāšanu vismaz līdz vienpadsmitiem), taču nu man jau septiņos nāk miegs [nepieklājīgi žāvājas]. Ja ne šis blakusefekts, tad braucieni uz jūru ir tīri labs veids, kā notriekt laiku līdz otrdienai. Tad, cerams, uzzināšu, vai esmu uzņemta maģistrantūrā.

• saki vien