Previous | Mem | Next
 
木
dombrava
18 August 2023 @ 04:14 pm
Varbūt tiešām dzīvoju sapnī, bet vai tas nav brīnumaini, kas iztēlotais tomēr pastāv??  
Esmu vienīgais cilvēks virs Zemes un varbūt
nav nedz Zemes, nedz cilvēka.
Varbūt kāds dievs mani māna.
Varbūt kāds dievs mani nolādējis ar laiku,
šo ilgo ilūziju.
Esmu izsapņojis mēnesi un savas acis,
kas to skata.
Esmu izsapņojis vakaru un pirmās dienas rītu.
Esmu izsapņojis Kartāgu un leģionus,
kas Kartāgu izpostīja.
Esmu izsapņojis Lukānu.
Esmu izsapņojis Golgātas kalnu
un Romas krustus.
Esmu izsapņojis ģeometriju.
Esmu izsapņojis punktu, līniju, plakni un
apjomu.
Esmu izsapņojis dzelteno, sarkano un zilo.
Esmu izsapņojis globusus un karaļvalstis un
sēras rītausmā.
Esmu izsapņojis neizsakāmas ciešanas.
Esmu izsapņojis šaubas un pārliecību.
Esmu izsapņojis vakardienu,
Bet varbūt man vakardienas nav bijis,
varbūt es neesmu dzimis.
Kas zina - es sapņoju, ka esmu sapņojis.

Horhe Luiss Borhess
 
2 comments | Leave a comment
 
( Post a new comment )
zivs[info]zivs on August 18th, 2023 - 06:06 pm
Es gandrīz atsakos ticēt faktiem, kad runa ir par notikumiem gan tagadnē, gan senatnē. Gan kari, gan neiedomājamas personīgās traģēdijas. Tad prāts aizsedz acis, un juceklīgi meklē teorijas, kas noliegtu, ka tā varētu būtu īstenība.
(Reply) (Thread) (Link)
木[info]dombrava on August 20th, 2023 - 04:33 pm
Saprotu, ka patveršanās iztēles pasaulē var būt glābjoša. Bet reizēm ilūzijām ir augsta cena, izolācija. To saku, jo man pašai ir grūti izturēt sāpes, gan fiziski, gan mentāli, gan dvēseliski, bet zinu, ka norobežošanās nav risinājums (pst ja reizēm tas der, lai izdzīvotu). Tāpēc labas ir tās dienas, kad tomēr var sakopot spēkus un nenorobežoties no ciešanām, lai redzētu lietas tādas, kādas tās ir. Pat ja baisi.
(Reply) (Parent) (Link)