Tāpēc liku "būtiskāko" un "zinu" pēdiņās, ka patiesībā jau arī neesmu drošs. Daļai no tā jābūt pieredzei un zināšanām, bet daļa noteikti vienkārši iedomas. Diemžēl, nezinu kā atšķirt vienu no otra, jo tas viss viens liels kamols.

Man liekas, ka arī strīdi ir svarīgi, jo bieži vien tikai tā var tikt pie dziļākām patiesībām. Ja visā viens otram piekrītam, tad jau nekas nav tā īsti pārbaudīts. Diemžēl, daudziem tiešām liekas, ka strīdēšanās pretī nozīmē, ka neieklausies, vai mēģini kaut ko pierādīt (vai, patoloģiskos gadījumos, "personīgi uzbrūc").

P.S. Starp konformismu un pielāgošanos robeža, manuprāt, ir motivācijā - ja dari to apzināti, lai citam palīdzētu justies brīvi, tad tā ir pielāgošanās, ja pielāgojies aiz bailēm vai neapzināti, tad konformisms.