CREATIONS · OF · CURIOUS · MIND

Garastāvokļa uzlabotājs- vetārsts.
Iemesli:
1. Klīnikas/ veikala logo ir taksītis (bonusa punkts)
2. Vetārsts nu dikti mīlīgs ( a kāpēc veti vīrieši ir jaukāki par dāmītēm?)
3. Beidzot dabūju barību Tīnai. Medīju jau vairākas dienas'. Tieši tas, ko man vajag, visās klīnikās bij izpirkts

vakar kritu dziļā šokā, saprotot, ka ierakstā par seksīgajiem plikpauriem, esmu aizmirsusi pieminēt labāko no viņiem.

Dāmas un kungi, Mr. Bruce Willis

vienas no vīkenda viesībām pēc manas aizbraukšanas esot pārgājušas cīniņā par naudu un varu. Vecmammai tika uzbrukts par dzimtas īpašumiem, kurus vienpersoniski apsaimnieko mans brālēns. Redz vienai trakai vecenei tagad dikti to sagribējies un sākusi bļaut uz vecmammu par to, ka pārējiem mazbērniem nekas netiekot. Vecmamma jau ļoti nosvērta, esot mierīgi atbildējusi un ieteikusi vērsties tiesā, ja jau tik ļoti tās mantas griboties. Omes satraukumu esot nodevusi tikai galvas trīcēšana. Nevar saprast- žēl vai taisni labi, ka biju jau projām. Zinu, ka būtu ievilkusi pa muti tai brēcējai. Nu noraujos, ja kāds uzdrošinās aiztikt manus tuvākos!

šodien daudz sarunu par zivīm un makšķerēšanu.
Kolēģis fanātisks zivju bende un es makšķernieka meita + igauņu/pierobežas letiņu zvejnieku ģenētiskās atmiņas mantiniece. ir mums ko parunāt.
Un pirmdien atkal būs zivju diena birojā, kad tieku cienāta ar brīvdienās iegūto lomu.

Izskatās, ka brīvdienas būs smagas. Divu Elīnu (oi, patiesībās 3, ja pieskaita dubultballīti, kur ir arī kaķis vārdā Elīna) vārda dienas svinības + māsīcas meitiņas Gerdas raudzības. Un nevienas dāvanas man vēl nav.

vakar pabeigtais stresa džemperis. Laikam nedēļas laikā šitik ķēpīgs darbs var tapt tikai tad, kad darbā sviesc un gribas visus piekaut. Bildes kārtējo reiz sliktas.

nu bet tomēr nenoturējos. Ne to niknums, ne to vilšanās. Daudzajos ierakstos par Artmanes bērēm. Kāda cilvēka aiziešana, kādas ģimenes traģēdija un citu cilvēku sīkmanīgās neērtības, kuras rada bēres viņu dikti svarīgajās dzīvēs.
Man tas nav saprotams un nekad nebūs. Tas ir kā spļaut acīs savam liktenim.

Nav svarīgi, kas ir nomiris, cik slavens, bagāts un kas uz viņā bērēm nāk. Cieņa pret aizgājēju, ģimenes bēdām.

Filma Teātris ir viena no manām mīļākajām latviešu filmām.

Inner peace... Inner... In-In-In-In-Inner peace

kā ziņo kants , šodien esot pilnmēness. Tikai ar to es varu izskaidrot šodienas nenormālības. Tikai pusdienslaiks, bet man jau seja nobrukusi, acis sarkanas, balss aizkritusi. Vienam klientam glāzes nepatīk, otram kaut kāda inspekcija atnākusi un sodu uzlikusi par simtgadīgu stendu, trešajam vajag maketu, kuru taisījām pirms 2 gadiem, ceturtais nesaprot par ko tādas izmaksas dizainam jo "cik tad tur tā darba". Piektais var nezvanīt, jo eju pīpēt bļa. Arī pieklājīgas jaunkundzes var nokaitināt. Ā, un alga ar kavējas...ne zhzinj a skazka

Šis nav personāžs no Šurika piedzīvojumiem. Tā ir vecmāmiņa Lilija  sarga karjeras plaukumā. Tā kā mana vecmāmiņa neslēpdamās aktīvi darbojās baznīcas dzīvē, tad normālu darbu viņai bija grūti atrast. Tad nu nācās slaucīt ielas un sargāt veikalu. Viņai bija arī bise amata pienākumu pilnvērtīgai veikšanai. Kā tur bija tas teiciens...mazs cinītis...nes pār plecu bisi un ne nieka nebaidās

Kurš mums te bija tas tipogrāfijas darbu guru, draudziņi? man ir viens projekts, kuram veicu cenu aptauju.

Tā arī lapu eņģeli neuztaisīju, bet rudens iekš Rīgas ir varen skaists

šī ir mana jogging pleilistes mīļākā dziesma . Pareizais ritms un ļoti inspirējoši. It sevišķi uz trases beigām

Tā kā Andris man piesolīja, ka "dabūšu bietē""(es nesaprot, kur šitādi teicieni rodas. Paskaidrojums no A.: "pa bieti" nozīmē iekaustīt plebeju valodā), tad atcerējos kādu rudenīgu biešu stāstu.

Viens no vēlajiem lauku darbiem ir biešu vākšana. Parasti jau tad ir salnas, pirksti ledaini, satuntuļojušies pufaikās visi rauj bietes, tad tās tīra un ved mājās. Nu un pēc tam visu ziemu ar to baro lopus. Tad nu mans maza cilvēka uzdevums bij koka silē kapāt bietes, pirms barošanas laika. Tam bij speciāli paredzēts tāds štruments S burta formā.
Viendien kapāju tās bietes, domāju dikti dziļas domas par to, ka man tik labs un noderīgs vārds, ja ar tā pirmo burtu var kapāt bietes. Skatos tālumā pār laukam, kur pāris vārnas kaujas. Izmeklēju vissmukāko un tīrāko gabaliņu no siles, apsēžos zālē un graužu cukurbieti. Garšīgi, tiešām.

Šodien pie Madas aizceļos viņas jaunie cimdi. Bildes gan sliktas, jo ar vienu roku modelēt, bet ar otru fočēt nau ietaicams.

Pīpcimdi

Ziemai

Cimdus laikam kādu laiku man vairs negribēsies taisīt.

Un vispār nāciet šodien ciemos- birojā sēžu viena un tā kā bik skumīgi.