Tā kā Andris man piesolīja, ka "dabūšu bietē""(es nesaprot, kur šitādi teicieni rodas. Paskaidrojums no A.: "pa bieti" nozīmē iekaustīt plebeju valodā), tad atcerējos kādu rudenīgu biešu stāstu.
Viens no vēlajiem lauku darbiem ir biešu vākšana. Parasti jau tad ir salnas, pirksti ledaini, satuntuļojušies pufaikās visi rauj bietes, tad tās tīra un ved mājās. Nu un pēc tam visu ziemu ar to baro lopus. Tad nu mans maza cilvēka uzdevums bij koka silē kapāt bietes, pirms barošanas laika. Tam bij speciāli paredzēts tāds štruments S burta formā.
Viendien kapāju tās bietes, domāju dikti dziļas domas par to, ka man tik labs un noderīgs vārds, ja ar tā pirmo burtu var kapāt bietes. Skatos tālumā pār laukam, kur pāris vārnas kaujas. Izmeklēju vissmukāko un tīrāko gabaliņu no siles, apsēžos zālē un graužu cukurbieti. Garšīgi, tiešām.