Tas man iedzimts laikam no tēta famīlijas puses, jo esmu ievērojusi, ka Mada ar ir naska uz trauku pirkšanu. Un par Aņku vispār nerunāsim- glāžu kolekcionāre, jo sit šamās ar ātrumu, kuru cilvēka acs nespēj piefiksēt.
Man riebj mājas, kurās ir sterilas, aukstas virtuves. Rodas sajūta, ka šeit neviens negatavo. Virtuvei ir jābūt kā raganas ķēķim- piekrautai ar noslēpumainām burkām, sīpolu virtenēm, ķirbjiem, dīvainām iepariktēm un kūpošiem katliem. Iepriekšminētie sterilie snobi parasti redzamā vietā noliek kaut ko no Filipa Stārka. Manā ķēķī ir (ja kas) Starka mušu pletne -lūk kā.
Nu tātad par tiem virtuves loriņiem. Ir kaut kas hipnotisks tajās bodēs. Klīst starp makaronu gatavojamām mašīnām, zupas terīnēm, sviesta traukiem un high tech putotājiem, smagiem cepamtraukiem, mērču pannām. Pavelk.
Pēdējā laikā man balto trauku periods. šodien pret pašas gribu norēķinoties no kartes, kuru nedrīkstu lietot, piepirku vārda dienas krūzēm kompānijai baltas bļodas brokastu auzu putrai.
Tādi lūk joki mazi pigoriņi.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}