Diapozitīvs

Objekts saimnieciski aktīvā, apsargātā teritorijā. Liela patvertne ar darba kārtībā esošu elektroinstalāciju, ventilācijas sistēmu un ūdensapgādi, turklāt – telpās nebija faktiski neviena putekļa (ideālā vieta plaušu slimniekiem?!), pateicoties hermētiskajām durvīm un efektīvajai ventilācijas sistēmai. Kā arī objekta kosmētiskais vaigs bija kopts, ar tīri baltu apmetumu un spožu krāsu – gluži kā iekonservēts kopš tā radīšanas. Bija pat viena telpa ar izgāztām durvīm – rotāta ar koka paneļiem un mīkstu linoleju – svarīgas personas kabinets. Objekts lieliski saglabājies visticamāk tamdēļ, ka tiek apsaimniekots un apsildīts, - apsaimniekošana izpaudās kaut vai faktā, ka darbojas elektriskās gaismas un ka patvertne daļēji pārvērsta par dažādu arhīvu noliktavu. Dažos vārdos – šim objektam bija vislabākais veselības stāvoklis, kādu savā UE laikā esmu redzējis – tajā ne tikai neskartas iekšējās konstrukcijas un interjers, bet arī dažādi priekšmeti – interkoms, teletaipi, gaismas ķermeņi, dīzeļģenerātors un atnestās noliktavlietas – reģistru kartiņas, skapji, papes ar dokumentiem pat no 2003. un 195X. gada…
Objektā pavadījām stundas divas un vēl kādas 40 minūtes pazemē ciešot klusu un gaidot, kad virszemē beigsies aktivitātes – brauca vairāki busiņi šurp un turp. Droši vien, ka notika darbinieku maiņas – aizvesti darba dienu beigušie, atvesti jauni spēki. Nācās gaidīt, kamēr pēdējie uzstājīgi spītīgie smēķētāji nozudīs no teritorijas, lai steigšus varētu pamest teritoriju, ko arī sekmīgi izdarījām.
Atceļā uz mājām bija mums industriāls Vanšu tilts – ar atslēgu uzsitienu tika izspēlēta katra pieejamā konstrukcijas daļiņa, šķiet, bet visam pa virsu skanēja pašas vantis – ritmiski un industriāli interesanti. Kā milzīgas stīgas + sitamie instrumenti.

Lai runā bildes:
http://foto.inbox.lv/gorezombie/20090811-PN-patvertne

Katakombas. Ulmaņa laiku un Latvijā - tieši tādas, par kādām runāts arī šajā darbā. Taču tajā netika runāts tas, ko mēs darījām - uzmanīga stalkerošana nakts vidū, pie katras plīstošās šīfera skaņas guļoties uz jumta līdz 10min (apsargāta teritorija, kur sargs ~50m attālumā); staigāšana pa tuneļiem ar turpat uz vietas uzietām GP-5 gāzmaskām (stikla vates un azbesta daļiņas gaisā) un cita veida aktīvais adventūrējiens. Bauda acīm un UE dvēselei. Obektā arī nedaudz pafilmēju vienu SHīgu telpu, taču gadījās līko roku sindroma lēkme - izdzēsu nejauši.

http://foto.inbox.lv/ichtus/20090627_CatWomb

Satiekamies norunātajā vietā un ar Stalkera būtības iemiesojumu fiziskas paziņas veidolā, dodamies apskatīt objektus, radot maršrutam līdzīgu priekšmetu:
1. Marijas iela: slavenākais Rīgas grausts, kā to dēvē prese, nu ir apjozts ar tīklu un stalažām – varbūt īpašnieki beidzot savedīs kārtībā vai likvidēs?
2. Bunkurs centrā: ar pa ceļam no strādniekiem iegūto armatūras fragmentu dodamies izpētīt dažus caurumus. Bez rezultātiem: caurumi ir bez mums interesējošiem adresātiem – turpinām iet tālāk pa reālā laika plūsmā radītu maršrutu.
3. Patvertne ar elektrību, sanitāro mezglu un gaisa attīrīšanas mehānismiem. Viena potenciāla vieta Silent Hill 2 iziešanai graustā, bet ir viens trūkums – objekts neatbilst īsti grausta definīcijai, kas, savukārt, neatbilst spēles esencei; taču atbilst kontekstam – patverties no tumsu vēstošās sirēnas sirēnas. Objekts bija un joprojām ir gards un dvēseli penterējošs – atņēma bunkuru/patvertņu nevainību, ko izdarīja visnotaļ iespaidīgi: betona konstrukcijas, koptas telpas ar galdu vidū, minētās funkcionējošās lietas un pagraba smarža – ņam. Reāla, bet maza vieta, kurā patverties, ja gadās militāras šmuces; ( ... tālāk ... )