Diapozitīvs

RedMisanthrope:
I played Silent Hill 2 for the first time one night. The next morning my entire city was covered with a blanket of fog.

Ravenlord266:
in the netherlands they test the air sirens every first monday of the month (to check if they work properly) one Sunday I played SH throughout the whole night not sleeping at all. the next monday those bastards test the sirens when i'm in the fucking bathroom. if they werent already on my knees I would've shat my pants seriously

Nauris, vakar 19:03
Kautka sitani sony playstation vis ir apstajies nevienam nekas vairs neintrese tikai kautkadas stulbas diskusijas kada jusu milaka ps2 spele nosavc 5 milakas speles kape ta?
-------------------------------------------------------------------------------

Rihards, vakar 19:06
cod-jho ir par vesturi
cod2-vesture
grand turismo4-varu dzivot savu dzivi
burnout3-jho ir jautra

Silent Hill 5 izbanānota iz Austrālijas tirgus (nepārsteidz), jo nav iekļāvusies augstākajā pieļaujamajā vērtējumā spēlēm tajā zemē, kurš ir 15+. Augstāka vērtējuma, lai vērtētu spēles, viņiem nav. Tātad, Austrālijas valdība geimerus uzskata par saudzējamiem bērniem, neskatoties uz to, ka vidējā geimera vecums sen sniedzas pāri 18 gadu vecumam. Un kamēr Austrālijā ir R18 vērtējums filmām, spēlēm tāda nav.

Ja es dzīvotu tur, es nesaprastu - kamdēļ ir vajadzīgs centrāls cenzors. Vai tad cenzūru pēc noklusējuma neuzņemas vecāki, m? Vienigā pozitīvā centrālā cenzora funkcija būtu izstrādāt rekomendējošus priekšrakstus un vērtību skalu, pēc kuras negeimeri varētu orientēties spēļu tirgū un izdomāt cik agresīvu, ļaunu un seksuālu spēli pirkt/dāvināt.
Bet Austrālijas cenzors ir tālu no rekomendējoša statusa - šiem patīk vienu produktu banānot, bet citu, ar tādu pat agresijas/seksualitātes saturu, izlaist tirgū.

Patiesām - smird geimerim piedzimt Austrālijā.

Citiem vārdiem, sīkāk var palasīt te un vēl sīkāk sekojot linkam iekš tā teksta (par citām banānontām spēlēm un to satura analogiem, kuri ir tikuši cauri valdības cenzoram).
http://uk.gamespot.com/news/6198219.html

Tīri informatīvi minēšu radījumus, kurus esmu atradis, kuri ir spēlējami ar vienkāršu telefonu ar Java atbalstu (japāņu 3D spējīgos telefonus nav ko minēt, pagaidām) un nedaudz pagaršojis:

Survival Horror:
Darkest Fear
Darkest Fear 2
Darkest Fear 3
Silent Hill: Orphan
Resident Evil - Confidential Report: File 1
Resident Evil - Confidential Report: File 2
Resident Evil - Confidential Report: File 3
Resident Evil - Confidential Report: File 4
Resident Evil - Genesis
Resident Evil - The Missions 2D
Resident Evil - The Missions 3D

Horror:
Nightmare
Nightmare Creatures

Kā zināms, Survival Horror saknes sniedzas iekš sākotnējā, DOSīgā Alone In The Dark un tā definētajiem game-play elementiem, kā arī uz dažu Clock Tower (Capcom) elementu bāzes. Bet pašu saknes aizmetni var ieraudzīt vēl senākā DOS spēlē no Capcom - Sweet Home. Bet, zināms ir arī tas, ka žanram nosaukumu deva Capcom ar savu trieciensēriju vārdā Resident Evil, kurā ir apvienoti un izsmalcināti minēto spēļu elementi, radot tādu Survival Horror, kādu mēs pazīstam un cienām.
Lai gan šī daļa vairs neko neietekmē (megaietekmēja pirmā daļa), bet attīsta, tā ir piederīga šai Alone In The Dark spēļu sērijai un The New Nightmare daļa (ceturtā) ir pilnībā baudāms un lielisks radījums ar lieliskām kvalitātēm.

Spēles stāsts ir par detektīvu un arheoloģi, kuri, viens otram nezinot, tiek noalgoti darbiņam – katram protagonistam savs darbiņš pēc savām spējām. Pēc lidmašīnas avārijas kompanjoni tiek šķirti un spēle piedāvā izvēli - ar kuru protagonistu spēlēt un mēģināt atrisināt Shadow Island noslēpumus un mistērijas.
Un te nu ir viena no spēles kvalitātēm - tā vietā, lai protagonisti atšķirtos tikai ar pikseļu pārkārtojumu, kā to dara daudzas spēles, sniedzot tikai minimālas atšķirības stāstā un notikumos, AITD: TNN piedāvā teju pilnībā atšķirīgus notikums un to norises vietas. Šie notikumi laika gaitā sastrādājoties interesantā manierē savijas kopā un, ja esam spēli izgājuši ar pretējā dzimuma tēlu, drīz vien šī savīšanās būs visai labi konstatējama. Rezultāts ir tīkams, jo iekš vienas spēles ir divi pietiekami atšķirīgi scenāriji, lai tos sajūtu līmenī atdalītu un katru sauktu teju par atšķirīgu spēli esam. Vienu no šiem scenārijiem var uzskatīt par tādu kā apakšdaļu, kura paskaidro arī iepriekšējo un sniedz vēl gana daudz stāsta, lai būtu interesanti un rastos cita, padziļināta izpratne par spēlē esošajiem notikumiem. Labs risinājums, kurš labi strādā. Tikko izgāju spēli otru reizi, šoreiz ar dāmu, un nebiju nemaz garlaikots – spēle deva pietiekami daudz šo atšķirību, lai būtu konstanta svaiguma un pilnības, nevis neveikla pagarinājuma sajūta. ( ... tālāk ... )