RoboCop [trilogy]
Sep. 21st, 2009 | 02:43
No: : disfigurator
Bērnības kino – ar šo bieži vien tiek raksturots ar nostalģiju apvīts kino darbs, kas tīri iz šī aspekta (pavisam neobjektīvi, protams) nozīmē to, ka filmai dodamas vismaz 6 radzenes no 10. Tomēr ne visos gadījumos tas nozīmē, ka gaidāms pilnīgs neobjektīvisms slima kaķēna murgu gaumē. Sevišķi tad, ja bērnības kino noskatās un izvērtē tagad, ko arī darīju, kad saņēmu iegādāto RoboCop Trilogy - visnotaļ iespaidīgi iepakotas trīs filmas daļas ar pievienotu bukletu, kurā sarakstīta garda Trivia un Bio informācija. Bet nu – par filmām! Iekš RoboCop ir daudz krutas lietas, no kurām redzamākās būtu:
Panku portrets, kurš iemieso astoņdesmito un deviņdesmito gadu sabiedrības fobijas un stereotipus sevī, aplipinot pankus ar visu iespējamo noziedzību un nekrietnību, padarot tos par to, ar ko panki bija zināmi to sākumā.
Bezgala kruta lieta ir arī notikumu vietas: pamestās rūpnīcas, sabiedrības noziedzīgās dekadences dekorētās ielas un citas urbānās lietas, kuras šī laika kino tik prasmīgi spēja demonstrēt. Tik prasmīgi, ka pilnīgi bauda ir vērot vismaz pirmās divas RoboCop filmas, jo tieši pirmās iemieso satura pilnu dramatisku skatījumu uz cilvēcību, aplūkotu iz kibernētikas prizmas. Šāds cilvēcības ielikums šķietami priekšmetiskajā (kiborgā) lieliski kalpo par cilvēcības spoguli ar augstu aizkustinājuma potenciālu, kam izdodas arī nedaudz definēt nākotni - mūsdienas, kad vispārpieņemtas ir policijas specvienības pilnās bruņās. Šīs kvalitātes ir atrodamas iekš RoboCop 1 un 2, bet sevišķi spilgti iekš šīs Verhovena pirmās daļas. Otrajā arīdzan ir šīs saturiskās kvalitātes, taču filma vairāk spiež uz panciskumu un dekadenci – figņas, kuras man tik ļoti patīk vērot zilajā ekrāna, kuras liek izjust astoņdesmitos un deviņdesmitos, kad par lamuvārdu kļuva termins „Punk”, hehe.
Bet trešā daļa - tā, piedodiet, ir komisks izkārnījums, kurš nespēj portretēt nekā iz pirmajā un otrajā filmā dibinātā (lai gan rāda to uz ekrāna), tā vietā nodarbojoties ar gandrīz vai tēla piesmiešanu ar klišejām, muļķīgiem dialogiem un pilnīgu FAIL atmosfēru, kura tomēr vērtējama ar vismaz 5 un izlaižama sev cauri tieši šo dažu minēto elementu dēļ.
Taču uz pirmām divām filmām varētu attiecināt Total Recall saukli: Thinking man's masterpiece. Filmas, kuras kopā ar The Terminator eleganti ietver sevī visu drūmo deviņdesmito gadu atmosfēru un īpašos šo dekāžu kultūras elementus ar visām šī laika nākotnes vīzijām. Lieliskas un sasodīti izklaidējošas filmas ar UE elementiem un lieliskajām, oriģinālajām un bezgala tīkamākajām melnā humora pilnām reklāmām, kuras portretē korporāciju mantrausību, visatļautību un nesodāmību (atrodamas visās filmās, parasti sākumā un vidus daļā).
Spēcīgas filmas (1 un 2), kuras centrālais tēls ir ietekmējis pat Horror žanra spēli Ghosthunter.
RoboCop trailer:
http://www.youtube.com/watch?v=clqK5OC3 BWE
RoboCop 2 trailer:
http://www.youtube.com/watch?v=BWN9SoNc dBU
Robocop 3 trailer:
http://www.youtube.com/watch?v=rOdELisK pP4
http://www.robocop.com/
P.S. 100. recenzija, saskaņā ar lokālo numerāciju uz PC.
P.P.S. 2011. gadā sola vēl vienu filmu ar RoboCop nosaukumu: http://www.imdb.com/title/tt1234721/
Panku portrets, kurš iemieso astoņdesmito un deviņdesmito gadu sabiedrības fobijas un stereotipus sevī, aplipinot pankus ar visu iespējamo noziedzību un nekrietnību, padarot tos par to, ar ko panki bija zināmi to sākumā.
Bezgala kruta lieta ir arī notikumu vietas: pamestās rūpnīcas, sabiedrības noziedzīgās dekadences dekorētās ielas un citas urbānās lietas, kuras šī laika kino tik prasmīgi spēja demonstrēt. Tik prasmīgi, ka pilnīgi bauda ir vērot vismaz pirmās divas RoboCop filmas, jo tieši pirmās iemieso satura pilnu dramatisku skatījumu uz cilvēcību, aplūkotu iz kibernētikas prizmas. Šāds cilvēcības ielikums šķietami priekšmetiskajā (kiborgā) lieliski kalpo par cilvēcības spoguli ar augstu aizkustinājuma potenciālu, kam izdodas arī nedaudz definēt nākotni - mūsdienas, kad vispārpieņemtas ir policijas specvienības pilnās bruņās. Šīs kvalitātes ir atrodamas iekš RoboCop 1 un 2, bet sevišķi spilgti iekš šīs Verhovena pirmās daļas. Otrajā arīdzan ir šīs saturiskās kvalitātes, taču filma vairāk spiež uz panciskumu un dekadenci – figņas, kuras man tik ļoti patīk vērot zilajā ekrāna, kuras liek izjust astoņdesmitos un deviņdesmitos, kad par lamuvārdu kļuva termins „Punk”, hehe.
Bet trešā daļa - tā, piedodiet, ir komisks izkārnījums, kurš nespēj portretēt nekā iz pirmajā un otrajā filmā dibinātā (lai gan rāda to uz ekrāna), tā vietā nodarbojoties ar gandrīz vai tēla piesmiešanu ar klišejām, muļķīgiem dialogiem un pilnīgu FAIL atmosfēru, kura tomēr vērtējama ar vismaz 5 un izlaižama sev cauri tieši šo dažu minēto elementu dēļ.
Taču uz pirmām divām filmām varētu attiecināt Total Recall saukli: Thinking man's masterpiece. Filmas, kuras kopā ar The Terminator eleganti ietver sevī visu drūmo deviņdesmito gadu atmosfēru un īpašos šo dekāžu kultūras elementus ar visām šī laika nākotnes vīzijām. Lieliskas un sasodīti izklaidējošas filmas ar UE elementiem un lieliskajām, oriģinālajām un bezgala tīkamākajām melnā humora pilnām reklāmām, kuras portretē korporāciju mantrausību, visatļautību un nesodāmību (atrodamas visās filmās, parasti sākumā un vidus daļā).
Spēcīgas filmas (1 un 2), kuras centrālais tēls ir ietekmējis pat Horror žanra spēli Ghosthunter.
RoboCop trailer:
http://www.youtube.com/watch?v=clqK5OC3
RoboCop 2 trailer:
http://www.youtube.com/watch?v=BWN9SoNc
Robocop 3 trailer:
http://www.youtube.com/watch?v=rOdELisK
http://www.robocop.com/
P.S. 100. recenzija, saskaņā ar lokālo numerāciju uz PC.
P.P.S. 2011. gadā sola vēl vienu filmu ar RoboCop nosaukumu: http://www.imdb.com/title/tt1234721/