Sūrreālisms - Морфий (2008, Алексей Балабанов)

Mūsdienu Krievijas kino mākslas darbs, kas aplūko nosaukumā minēto vielu un tās cirkulāciju 1917. gada Krievijā, kad jūtami civili nemieri nākam. Visapkārt valda Krievijas lauku un Maskavas ziema. Pagasta slimnīciņa nekurienes vidū, sniega un aukstuma ieskauta, kuras teritorijā un kompleksa ēkās norisinās darbība apmēram ~80% no filmas laika. Bezgala ziemīgi, tādējādi estētiski un atmosfēriski – balta peizāža un dzeltenas petrolejas lukturīšu gaismas, kuras seko to nesējiem un izgaismo tos, arī apkārtni – arī iekštelpas, kuru dekadence un apgaismojums dažbrīd atgādina Tarkovska vizuālo stilu. Un ar šo ziemu kontrastē visnotaļ bagātīgi portretētā tā laika Krievija – koka ēkas dažādos materiāltehniskos stāvokļos – jo sliktāks, jo sēpijiskāki toņi tiek piemēroti -, dažādas mūra/koka ēkas, kuras tik skaisti pakļāvušās dekadences estētikai; aristokrātu saimniecība, kurā mīt gaiši, silti un bagātīgi toņi – interesanti tiek pausta informācija un tas ir ļoti vizuāli saistoši, jāsaka. Un visu šo vizuālo daili kustina stāsts – tuvojas militāri nemieri, smagu slimnieku skaits, kas pieaug teju proporcionāli morfija krājumu izsīkšanas ātrumam... Un ja ar šo nav gana interesanti, tad saistošs ir vēl filmas stils, kādā tā portretē laiku, kādā filma iestatīta, piemēram – filmas struktūra, kura ieturēta mēmā kino tradīcijās līdz pat dekorēto nodaļu nosaukumu ekrāniem un gaismas efektiem.
Mofrij sastāvā ir arī gana daudz vizuāli spēcīgi un šokējoši momenti, lai tie godpilni būtu augstas klases Splatter kino darbā un tas patiesi rotā šo visnotaļ interesanto un saistošo drāmu. Tas tai piešķir spēku un apgriezienus. Patiesību sakot – tie nav tikai momenti, bet gan būtiska filmas sastāvdaļa, kura efektīvi atrāda 1900. gadu medicīnas praksi un cilvēku dekadento dabu.

Kopumā – balstīta uz autobiogrāfisku Bulgakova noveli; vizuāli baudāma filma ne tikai interesanti pielietoto krāsu un gaismu dēļ, bet arī ziemas un attēlotās tā laika Krievijas dēļ, kuras ainās neizpaliek arī savādi familiāra arhitektūra ar visu savu nolietojumu, kurš daļēji sniedzas arī iekš UE izpratnes. Tumša filma? Jā, es tā teiktu, Nav nekāda drāma par kaut kādu bezrūpīgu mīlestību. Ir daudz patiesāk, daudz reālāk un skarbāk – ir tā, kā Krievijas spēcīguma ziema – reizē mīļa un nesaudzīga, pavedinoša, taču saldējoša.
Kvalitatīvs kino, kuru pēc beigu titriem pagarina arī caur logu nākošais vēsais gaiss, kura molekulas smaržo nedaudz pēc ziemas. Nostalģiski un tīkami, nudien.

http://www.imdb.com/title/tt1186366/
http://www.youtube.com/watch?v=5tRf9SY9U-A