Sūrreālisms - Rudens

He - rudens nāk. Šorīt, braucot krēslainajā un lietainajā rītā ar velo uz darbu, sajutu to pavisam skaidri! Laiks, kad burtiski sajūtu kā geimerprieks manī atgriežas - vasarā to viegli ir nolik malā: zem velo riepām; dažādos UE objektos, kā arī tradicionālajā atvaļinājuma DIY nodarbē. Bet nu - klāt rudens! Tumšo vakaru, nakts, Siguldas un lietus smaržu laiks, kad atvērtais logs papildina kādas šausmu filmas vai videospēles ambienci. Uzskatāmi novērojams, ka rudens vairumam ir savdabīgas depresijas un vitālo pārdomu laiks - varbūt viņi neprot dzīvot? Droši vien, ka prot (vismaz pa savam), taču nu - varbūt neprot brīvu dzīvi un dzīvesprieku, ja reiz sezonāli uznāk drūmās depresijas? Man pie dirsas, īstenībā. Man tas nav nekādu skumju laiks. Rudens ir skaists laiks, kas patiesi iemieso sevī daļu no Ungārijas un Eiropas, arī Āzijas Horror estētikas. Lietus, veļi, visādi muļķīgi helovīni un citas mošķības vēlajos rudens vakaros, kad ļautiņi-vulgaris Eiropā un Amerikā (vismaz) atceras dažādu izcelsmju šausmas. Rudens spārda! Tas ir īstais laiks, kad pie debesīm vērot Mortal Kombat Mēnesi, mhm.
Tad nu gaidu, kad beidzot varēšu iegādāties Silent Hill: Shattered Memories; gaidu, kad varēšu apzināti un mērķtiecīgi patukšot savu filmu To buy listi (ha, skapī jau DVD kolonna ir pilna, jātaisa jauns) un pazagt lietas iz Must see listes; vispār jau gaidu tos tumšos vakarus, kad aiz loga smaržo pēc lietus un kad dzeltenais ielu apgaismojums atspīd bruģī gluži kā Jāņa Ivara Stradiņa "Dēmonu villā".

Rudens spārda!