Sūrreālisms - Dr. Kurt Hаch’s Sаnаtorium

Nespēju vairs nociesties līdz bradājumā nospraustā objekta apskatīšanai un nenoteiktā kārtībā mēģināju saaicināt līdzdalībnieku šīs bijušās privātās klīnikas izbradāšanai. Pēc kādas stundas biju sadabūjis un bijām ceļā, un galapunktā mūs sagaidīja pasaku ilustrācijas cienīgs skats – priežu sila ieskauta četrstāvu Art Nouveau stila ēka ezera krastā, pamesta un tukša – un par laimi arī demolantu pamesta – ko tādu bieži nenākas redzēt, par ko, iespējams, jāpateicas vietai, kura objektu glābusi, - viegli paskriet garām, neduras acīs. Veicot perimetra apgaitu, novēroju - lielais vairums logu rūtis bija savās cieņpilnajās vietās, tāpat arī pārējā ēkas apdare. Pagrabos valdīja vidējas gaitas dekadences klātesība un tīkamais, vēsais gaiss, kas kontrastēja ar ārā valdošo siltumu un uzrunāja apmeklētāju ne tikai ar gaisa vēsumu, bet arī ar ievadu objektā – tajā esošo priekšmetu un arhitektūras elementu klāstā. Turpinot izpēti, ar smaidu uz lūpām konstatēju - ekskrementu jebšu kaciņu smaciņa sastādīja 0% no elpojamā gaisa sastāva, tā vietā – allaž tīkamās pagraba, saules sildīto apartamentu un medikamentu molekulas, kuras kutināja manus bradājumfetišu receptorus. Iekštelpas veidoja augstie griesti, sanatoriju laikos labi izjustās un iegaumētās arhitektūras īpatnības (šajā nebija būts, bet daudzās bija kopīgi arhitektūras elementi), samērā šaurie koridori un pre/post padomju atmosfēra ar aktuālajā komunismā ievazāto importa elementu, kas radīja atmosfēru, kādu šādās vietās/iestādēs pazīstu kopš bērnības. Visapkārt – liecības par objekta būtību, galvenokārt importa (vācu) valodā noformētās „Baltikum-Hilfe” (tagad Sv. Jāņa palīdzība, vadoties pēc kopīgā logotipa) humanitārās palīdzības paciņu veidolā – ēdmaņu un medikamentu iepakojums, tā pārpalikumi. Lai neizplūstu garos un teiksmainos telpu aprakstos – mīļā labā slinkuma (lasītāja) labad, reducēsim aprakstu līdz šādai koncepcijai: pēc lieliskā bradājuma, veicot mikropētniecību internetā, konstatēju turpmāk aprakstīto.

Priekšvēsture, saistībā ar objektu:
„[cenzūra] ielā 10 аtrodаs koku ieskаutа ēkа аr mаnsаrdа jumtu (аrh. H. Pīrаngs), kuru no īpаšniekа H. Heringа nopirkа pаzīstаmаis ārsts, sаnаtorijаs [cenzēts, ehh] ielā 34 bijušаis īpаšnieks Dr. K. Hаhs. Jаuniegūtаjā mājā аp 1925. gаdu bijа slimnīcа, bet vēlāk dzīvojа sаnаtorijаs medicīniskās māsаs, istаbmeitаs, strādnieces, kаlpones un dаži skolnieki”. Tātad, palīgēkas datumiņš visnotaļ norāda arī uz to, kad bradājumā iepazītās ēkas vēsturē bija slimnīcas (ne sanatorijas) posms.

Nedaudz izsmalcinātas objekta priekšvēstures:
"Аmong othеr buildings of privаtе hеаlth cаrе institutions constructеd in еаrly 20th cеntury in Rigа A. & W. Bеrkholz’s Pеnsion at [cеnsorеd, haha] iеlа 34 (1904, аrchitеct Wilhеlm Nеumаnn) аnd Dr. N. Bеhrеns’ (1913, аrchitеct Hеinrich Pirаng) should bе mеntionеd. Thе first onе, locаtеd in onе of thе first gаrdеn citiеs in еuropе [cеnsorеd, hеhе], wаs an еxаmplе of local rеflеction of thе Gеrman “Hеimаtstil”. In 1930iеs, thе building wаs considеrаbly еxtеndеd аnd trаnsformеd for thе purposеs of Dr. Kurt Hаch’s Sаnаtorium. Nеvеrthеlеss, sеvеral authеntic Art Nouvеau pаrts of thе building аrе still rеcognizаblе". Tātad, Dr. Kurta sanatorija objektā darbību bija sākusi ap 1930. gadu desmitu.

Post-vēsture, mūsdienas, bradājums:
2006. gada 29. augustā valsts īpašums nodots privatizācijai, kas līdz šim laikam (2009. gada 1. jūnijs) nav veikta – par laimi man.
No veikto ārstniecisko procedūru klāsta, savos spriedelējumos vadoties pēc objektā atrastā medicīniskā aprīkojuma vēstīm, spriešu, ka tajā tika ārstēta embolija, sevišķi pulmonālā (plaušu) embolija, - tā vedina domāt skaistajā un visnotaļ plašajā, izstaipītajā Art Nouveau stila ēkā esošie dažādu ar elpceļiem saistītu medicīnisko agregātu - inhalatori, inhalatoru maskas, embolektomijas katetras, skābekļa kameru instrukcija ar diagrammām, skābekļa kamera, u.c.) - pārpalikumi. Medicīnisko agregātu post-reizinātāji vairāk kā vienkārši atgādināja manas bērnības dienas dažādās sanatorijās, kurās nodarbojos ar astmas ārstēšanu, kas arīdzan, kā zināms, ir plaušu slimība. Tāpat objektā bija liels daudzums (noteikti, ka relatīvi – ņemot vērā objekta tipu) Doregrippin® tablešu (vairāki maisi; viens sver 5kg – tā runāja Mika) - pret saaukstēšanos un pret gripu, satur: Paracetamol 500 mg, Phenylephrin-HCl 10 mg, - vēl viena norāde uz elpceļu ārstēšanas iestādes būtību, kuru papildināja tādas Radiogrāfijas kabineta izkārtnes kā „Флюорография” (Flurogrāfija), „Рентгенография” (Rentgenogrāfija), „Томография” (Tomogrāfija).

Savukārt citu kabinetu izkārtnes liecināja, ka ārstniecības objektā veikta ne tikai embolijas un elpceļu slimību ārstēšana, piemēram: izkārtnes „Начальник 24 Гастроентерологического отделения” (24. Gastroenteroloģiskās nodaļas priekšnieks); „Стoмотологический кабинет” (Stomatoloģijas kabinets) – visnotaļ plaša spektra iestāde, jāsecina. Bet, ja ar to ir par maz, pameklējot internetā secināms, ka objektā atradies B/O uzņēmums Invserviss – invalīdu pārvadāšanas pakalpojumu uzņēmums, kas saistīts ar „Sv. Jāņa palīdzību” un kurš arīdzan bija atstājis aiz sevis nedaudz liecību – protezēšanas un lauztu ekstremitāšu fiksēšanas rīkus; pašlaik uzņēmums atrodas Hospitāļu ielā 55. Gan jau, ka Padomju enciklopēdijās (diemžēl, nav man uz šo brīdi viegli pieejamas) ir vēl informācijas par šī objekta gaitām, taču vienu es zinu teikt arī šobrīd - lielisks, tik tiešām gards bradājums aptuveni divām stundām.

Attēli šeit; Attēli #2 (būs labākā kvalitātē, tiks pievienoti pēc nākamā apmeklējuma, kas paredzēts šajā nedēļas nogalē: 06.06. – 07.06.)

Bija arī viens visnotaļ ironisks atgadījums ar sengrieķu traģēdijas pieskaņu: izejot uz jumta, atverot druvis, dzirdēju kā pa skārda jumtu bēg putni, sasniedzot aizdurviju, redzēju kā bēg kaiju mazulīši un viens no viņiem nokrita no jumta lejā. Brālīši/māsiņas palika uz jumta – paspēja sabremzēt. Lielās kaijas tajā pat brīdī metās aizstāvēt atvases un uzstājīgi pikēja ap manu galvu, ar katru reizi samazinot attālumu starp manu un lidojošās kaijas galvu - uztaisīju pāris bildes un muku prom no Hičkoka putniem. Bradājumā beigās aptaustīju vēl silto, bet mirušo kaijulēnu – liels un skaists mazulītis, ar mazuļa pūku un bez lidspalvām. Bilde. Putni jau nezina, ka es labprātāk mēdzu draudzētties ar dzīvniekiem, nekā cilvēkiem…

P.S. Atceļā bija jautrs kašķis ar tramvaja kontroli - Mika atrādīja e-talonu verķim, kas o-talonu pieņēma, bet pēc dažām pieturām Mika aizmirsa - ir vai nav atrādījusi, tamdēļ, ieraugot kontroli, fiksi steidzās atrādīt vēl, - aparāts uzrādīja sarkano gaismiņu, jo ff-talons jau bija reģistrēts, taču kontrole divu tantiņu inkarnācijā, ar savu viltīgi slīpēto, visu redzošo aci pamanīja Mikas viltību, un svētā pārliecībā būdama, devās klāt skaidrot, ka jāmaksā sods, jo brauca pa zaķi. Uz ko atbildēju, ka skaidri un gaiši iedegās sarkanā gaismiņa, bet kontrolei tā bija zaļā - brauciena reģistrācijas gaismiņa. Tad nu sākās peripētijas, kuru laikā apvārdoju tantiņas, līdz viņām nebija vairs ko teikt, kā vien pastāvēt uz saviem principiem un apvainot mani melošanā (jo es matains un kerzos, un vienkārši esmu "tāds"). Sarunas beigās norādīju, ka strādāju par juristu, uz ko dāmas mani pārtrauca "vēl jo vairāk", ar to domājot, ka man nav, ko melot. Pa vidam vēl bija vārdu apmaiņa par to, ka meitene tālu tikšot, jo nerunā pretim, uz ko teicu, ka jā - meitene tiks tālu, bet es tālāk, jo pastāvu uz taisnību - šajā gadījumā savu. Strīda laikā prasīju, vai e-talons uzrāda brauciena reģistrācijas laiku (noskenējāmies 5 min pirms kontroles), bet tantuki vai nu nesaprata manu viedo domu, vai nevēlējās saprast - tā vietā teica vienkārši, ka uzrāda gan, un ka man ir brīdinājums. Gribēju jau prasīt, lai izraksta man oficiālu brīdinājumu, bet šo domu aizstāju ar prasību doties uz policiju, kur visu noskaidrot, uz šīs tik atbildēja - nav, ko melot! Beigu galā - ne viņas atklāja, vai redz skenēšanas laiku (tātad, kasās bez iemesla, tīri sporta pēc), ne viņas piekrita doties ar mani uz policiju (šādi apliecinot savu sakāvi). Secinājums - man ĀRKĀRTĪGI patīk kasīties, ja man ir taisnība. Nē, pareizāk būtu teikt, ka man vienkārši patīk argumentēti kasīties, neatkarīgi no frontes, kuru ieņēmusi patiesība. Es pat neklausīju viņām, kad viņas teica, lai es neskatoties uz viņām un lai turpinu sarunāties ar savu meiteni (kas arī ir Fail).

P.P.S. Nepazīstamie cilvēki (tie, kurus nepazīstu, par kuru bradājumgodīgumu nevaru spriest) droši var nenogurdināt savus pirkstiņus, rakstot vēstules par cenzūras noņemšanu – tā vietā varat nedaudz palietot paši savu intelektuālo potenciālu. Mērķis – saudzēt objektu, kurā izjutu līdz šim spilgtāko postslimnīcas grausta auru.