UE sapnis: VSCPF
« previous entry | next entry »
Feb. 1st, 2009 | 11:24
Skan: Nokturnal Mortum - Lunar Poetry
Sloka. Ierodos tur ar savam velosipēdam līdzīgu priekšmetu. Nostājos ar to gara koridora priekšā, pie lielā skursteņa. Nokāpju no tā, izņemu līdzpaņemto pārtiku un lēnā garā, pastaigādamies nelielā attālumā no braucamā, tiesāju to nosti.
Pastaigājos pa šo garo koridoru, acīs turēdams dārgo braucamo un izbaudu objekta sniegto grandiozitāti rīta gaisā.
Devos atpakaļ pie braucamā un sastapu tēti – nedaudz pie labākas veselības, bet vāji dzirdošu, nez kāpēc. Šis prasa – ko es te daru?
- Tā nu es te staigāju pa graustiem, baudu to estētiku, elpoju patreizējo rūpnīcas gaisu un, šķetinādams vāji pēc naftas produktiem un dzelzs smaržojošo apkārtni, iztēlojos rūpnīcu strādājam vai arī nododos Silent Hill tematiskai apcerei par objektu – visapkārt rūsa, asinis, lūpoša, savādi dzīva krāsa, lodā abstrakti monstri, grīdas un ielas betona/asfalta vietā klāj žogs un visapkārt skan metāliski trokšņi...
Garām iet kāda blonda sieviete, kura varēja būt bijusi kāda radiniece.
- Redz, kur nāk kāds!
- Jā, nāk gan.
Ar sastapto dāmu runājāmies un stāstīju viņai līdzīgu stāstu par to, ko šeit meklēju. izrādījās, ka šī arī nedaudz saprot no lietas un sarunas laikā viņa piezīmēja, ka viņai pazīstamajiem vajadzēja apmēram 20 stundas, lai šo objektu apskatītu. Es piemetināju, ka drīzāk visas 50 un tad vēl būtu par maz.
Pēc sarunas gājām katrs savu ceļu – ritenis kaut kā vairs neuztrauca un devos dziļāk objekta iekšienē.
Aizvandījos līdz kādām gaišas, sausas un putekļainas pamestības pilnām ofisa telpām un kaut kā iedomājos par ūdensapgādi objektā. Aizdomājos arī līdz tam, ka ūdenstorņa funkciju pildīja tas pats lielais skurstenis! Devos meklēt krānu, ar kuru piepildīt šo milzīgo ūdens tvertni.
Neilgi pēc tam biju to atradis un nedaudz no maksimuma piepildījis skursteni, cerēdams, ka patērētāju krāni objektā ir aizgriezti un ka varēšu iegūto spiedienu izmantot savam mērķim, kuru līdz galam nebiju vēl apzinājis.
Apzināju vien tik, kā atpakaļceļu uz sapņa sākumpunktu un tīkami stulbas idejas piepildītu sapni par Urban Exploration tēmu Slokā, kuru šoreiz pierakstīju.
Pastaigājos pa šo garo koridoru, acīs turēdams dārgo braucamo un izbaudu objekta sniegto grandiozitāti rīta gaisā.
Devos atpakaļ pie braucamā un sastapu tēti – nedaudz pie labākas veselības, bet vāji dzirdošu, nez kāpēc. Šis prasa – ko es te daru?
- Tā nu es te staigāju pa graustiem, baudu to estētiku, elpoju patreizējo rūpnīcas gaisu un, šķetinādams vāji pēc naftas produktiem un dzelzs smaržojošo apkārtni, iztēlojos rūpnīcu strādājam vai arī nododos Silent Hill tematiskai apcerei par objektu – visapkārt rūsa, asinis, lūpoša, savādi dzīva krāsa, lodā abstrakti monstri, grīdas un ielas betona/asfalta vietā klāj žogs un visapkārt skan metāliski trokšņi...
Garām iet kāda blonda sieviete, kura varēja būt bijusi kāda radiniece.
- Redz, kur nāk kāds!
- Jā, nāk gan.
Ar sastapto dāmu runājāmies un stāstīju viņai līdzīgu stāstu par to, ko šeit meklēju. izrādījās, ka šī arī nedaudz saprot no lietas un sarunas laikā viņa piezīmēja, ka viņai pazīstamajiem vajadzēja apmēram 20 stundas, lai šo objektu apskatītu. Es piemetināju, ka drīzāk visas 50 un tad vēl būtu par maz.
Pēc sarunas gājām katrs savu ceļu – ritenis kaut kā vairs neuztrauca un devos dziļāk objekta iekšienē.
Aizvandījos līdz kādām gaišas, sausas un putekļainas pamestības pilnām ofisa telpām un kaut kā iedomājos par ūdensapgādi objektā. Aizdomājos arī līdz tam, ka ūdenstorņa funkciju pildīja tas pats lielais skurstenis! Devos meklēt krānu, ar kuru piepildīt šo milzīgo ūdens tvertni.
Neilgi pēc tam biju to atradis un nedaudz no maksimuma piepildījis skursteni, cerēdams, ka patērētāju krāni objektā ir aizgriezti un ka varēšu iegūto spiedienu izmantot savam mērķim, kuru līdz galam nebiju vēl apzinājis.
Apzināju vien tik, kā atpakaļceļu uz sapņa sākumpunktu un tīkami stulbas idejas piepildītu sapni par Urban Exploration tēmu Slokā, kuru šoreiz pierakstīju.