Videospēļu industrija dzīvos...
« previous entry | next entry »
Dec. 19th, 2008 | 11:00
Skan: Behexen - Watchers Of My Black Temple
..to pie dzīvības uzturēs tādi mērgļi kā es, kuri, neskatoties uz ekonomiskās situācijas diktēto veselā saprāta definīciju, pērk oriģinālās spēles savam PlayStation verķim.
Jā, es glābšu, nevis Tu, zagli, kropli un periferālais pīzdādirsēj, kurš beigu galā apzog sevi, zagdams spēli, tādējādi atņemot naudu izstrādātājam, kuram pēc tam nebūs, par ko izstrādāt. Maģiskais sūdu aplis, kurā Tu pats sevi un mani ietin - skrien kā gribi, bet vienmēr atdursies pret glītā riņķa līnijā izkārtotām fekālijām, kuru ielokā būsim kā prusaki baltā krīta slazdā.
Nevajag man restorānus. Nevajag man bieži teātrus - vajag reti un kvalitatīvi. Nevajag man piedzeršanos. Nevajag man ceļojumus. Vajag man prātīgas grāmatas. Vajag man prātīgas filmas mājās, nevis kino (vairumā gadījumu: bezjēdzīga naudas šķērdēšana), arī mūziku un citas blēņas.
Galvenais: man, ibio, vajag lietu, kuru mīlu un kuru ar prieku izzinu - spēles. Un manu spēļu pirkšanas prieku bubulis "krīze" nespēj traumēt, nudien.
Drīzāk es nepirkšu drēbes vai atlikšu cauro kerzu pirkšanu vai jebko citu, ko puņķainā sabiedrība tur par normu esam, nekā ilgstoši nepirkšu spēli. Vismaz vienai jaunai spēlei mēnesī ir jāparādās manā plauktā un tā tas ir jau divus gadus un tā tas būs līdz pērkamo spēļu saraksta beigām, kuras nepienāks. Punktum.
Krīze my ass.
Iedvesmas avots: kotaku.com
Jā, es glābšu, nevis Tu, zagli, kropli un periferālais pīzdādirsēj, kurš beigu galā apzog sevi, zagdams spēli, tādējādi atņemot naudu izstrādātājam, kuram pēc tam nebūs, par ko izstrādāt. Maģiskais sūdu aplis, kurā Tu pats sevi un mani ietin - skrien kā gribi, bet vienmēr atdursies pret glītā riņķa līnijā izkārtotām fekālijām, kuru ielokā būsim kā prusaki baltā krīta slazdā.
Nevajag man restorānus. Nevajag man bieži teātrus - vajag reti un kvalitatīvi. Nevajag man piedzeršanos. Nevajag man ceļojumus. Vajag man prātīgas grāmatas. Vajag man prātīgas filmas mājās, nevis kino (vairumā gadījumu: bezjēdzīga naudas šķērdēšana), arī mūziku un citas blēņas.
Galvenais: man, ibio, vajag lietu, kuru mīlu un kuru ar prieku izzinu - spēles. Un manu spēļu pirkšanas prieku bubulis "krīze" nespēj traumēt, nudien.
Drīzāk es nepirkšu drēbes vai atlikšu cauro kerzu pirkšanu vai jebko citu, ko puņķainā sabiedrība tur par normu esam, nekā ilgstoši nepirkšu spēli. Vismaz vienai jaunai spēlei mēnesī ir jāparādās manā plauktā un tā tas ir jau divus gadus un tā tas būs līdz pērkamo spēļu saraksta beigām, kuras nepienāks. Punktum.
Krīze my ass.
Iedvesmas avots: kotaku.com
(nav)
from:![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
disfigurator
date: Dec. 19th, 2008 - 04:32
Pilns sakāmais
Nu, tieši tā iemesla dēļ es vienmēr apgalvoju, ka laikam skriet pakaļ nav jēga. Jaunās kosoles revidēs un labos, PC spēles plāksterēs un plāksterēs.
Un tajā pat laikā viss jaunais ar katru dienu kļūst lētāks.
Pacietīgais ir ieguvējs ikkatrā jomā - par daudz zemāku cenu (nereti 3x) iegūst daudz kvalitatīvāku produktu (saplāksterētu/revidētu/atkukaiņotu), turklāt arī laiku izpētei un izdomāšanai - vai tiešām spēle ir uzmanības vērta...
Atbildēt | Ļaunuma sakne