Sūrreālisms - Paģiru formas

Ir piedzīvotas visādas.

Tādas, kuras stiepjas n dienu garumā, tādas, kuru dēļ brokastis tiek noturētas nākamās dienas vakarā vai naktī;
Tādas, kuras plēš pušu galvu;
Tādas, kuras nejēgā rosina apetīti;
Tādas, kuras spiež pavadīt romantiskas minūtes divvientulībā ar ļ.cien. klozetpodu;
Tādas, kuras ir tagad man: lēnināta uztvere, vājš miglainums, sajūta, ka gluži neesi saistīts ar Zemi, ka levitē starp dimensijām un būtībām, starp miegu un nomodu. Interesanta. Nē, pat vēl labāk - patīkama, apcerīga un filosofiski mierīga noskaņa, kuru patreiz spilgtina Lustmord mūzika.

Jocīgas paģiras, jocīgas.
Un šo paģiru gadījumā arī videospēlēšanās ir tīkama - varbūt pat tīkamāka kā citkārt, jo šī miegainība interesantā manierē notur uzmanību un interesi pie vienas konkrētas bezrūpīgas un slinkas darbības.
Un šis noskaņojums - tas aicina uz izziņu, slinku izpēti par seno. Bet varbūt tā ir apstākļu sakritība (šīs levitējošās paģiras + vēlme lasīt Maiju priesteru noslēpumu)?
Interesanti, nudien.

Paģiras ģenerētas ar dažām Krušovice Černé pudelēm, nedaudz Vikingfjord degvīna un malka Bacardi.