Sūrreālisms - Luna Field - Close To Prime (2003)

1. The Dead Side
2. Odial
3. Animated Anchoret
4.Thief of the Adour
5. Anthem About the Breed
6. The Black Side
7. Press the Pressure
8. I Am Free
9. Witness of Delusion
10. Acrid Insanity

Žanrs: Black/Death Metal
Gads: 2003

--------------------------------------------------------------

Grupa no Vācijas. Precīzāk - Baden-Württemberg. Dibināta 1998. Un samērā ilgs laiks pagāja, lai viņi sarakstītu savu pirmo CD, kurš izdots 2003. gadā, leibla Season of Mist. paspārnē.
Domāju, ka šajā gadījumā laiks noteica kvalitāti, jo ņemot vērā to, ka šis ir grupas pirmais CD - tas ir izdevies ļoti labs.
Ko viņi spēlē? Vismaz šajā albumā tas ir Death un Black sajaukums, kurš plūst cauri gandrīz visās dziesmās. Varētu pat visu albumu sadalīt uz pusēm. Vienā pusē - grupa rāda viņu izpratni un varējumu Death/ Brutal Death jomā, dažkārt piejaucot klāt Black elementus, bet otrajā - Black varējumu, piejaucot klāt Death elementus. Albumā ir arī akustiski klavieru un citu instrumentu gabali.

Spiežam PLAY, un dzirdam... Pirmais gabals - The Dead Side - simfoniskā orķestra darbs ar tumšu noskaņu. Manuprāt ļoti interesants un kā reiz ievadam derīgs. Klausamies tālāk.
Odial... Nedaudz brutāls un ātrs pēriens ar death growlu. Vēlāk Death nomierinās.... Sāk skanēt bleķis. Ar, manuprāt, lielisku vokālo izpildījumu, t.i. kliedzieniem. Atkal jūtam nelielu pāreju, bet plūstošu. Skan Death, kuram piejaucas, un kuru nomaina Black izpildījums. Dziesma beidzas ar Death/Black sajaukumu. Neko teikt - visu cieņu.
Trešais gabals - Animated Anchoret. Sākās Brutal Death luste. Ritmiski rifi, nedaudz Black rifi, Death growliņš. Tīkamas skaņas manām ausīm. Nav ātrs, bet ritmisks, un tā skaisti ieper.
Tam seko Thief of the Adour. Jaudīgi plūstoša dziesma, ieturēta Death rāmjos. Bet šos rāmīšus tricina Black piejaukums darbā ar gičām. Tiesa, šeit tas ir maz, bet tomēr, kaut kā nevelk viņus spundēt Death būrītī, viņiem vajag kaut ko plašāku...
Nākamais ir Anthem About the Breed. Sākas ar gičas soliņu, kuru vēlāk nomaina dusma. Dzirdams Death. Bet tāds lēns, gandrīz Doom. Pievienojas kliedziens. Dzirdam arī citus instrumentus bez pierastajiem. Death jaucas ar bleķi, kopā veidojot skaistas skaņas. Dziesma ar savu noskaņu tā teikt. Pārdomas izraisoša.
Seko gabals ar kārtas numuru 6 - The Black Side, kurā ir klavieres ar orķestri. Kāds varbūt nevēlēsies to klausīties, bet tomēr iesaku, lai izveidotos kopējā albuma noskaņa.
Pēc mierīgā skaņdarba sākas diska Black puse. Skan Press the Pressure. Dzirdam Black raksturīgo bungošanu, vokālu, kuram pievienojas Death growliņš.
Tālāk nāk palēna dziesma I Am Free... Bleķis. Lēns, plūstošs bleķis ar nu jau ierasto Death growla iecūkošanos. Tīkams darbs.
Pēc saraksta nākamā ir Witness of Delusion. Atgūstam ātrumu. Bet bleķis kā bleķis. Nu jau manis iemīļotais kliedzieniņš un growliņš. Viens otru papildina.
Un albuma noslēdzošais skaņdarbs - Acrid Insanity, kura sākumā klavierspēle, kurai pievienojas orķestris. Skaņdarba vidū iestājas klusums, bet laks turpina ritēt... Mjā, kaitinošā būšana - apslēpšana... Sagādā neērtības atskaņojot darbu uz CD atskaņošanas iekārtas... Klusums... Uz 7:07min klusumu nomaina psihodēlisku skaņu virkne. Moku kambaris??? Skaņas pavada gičas improvizācija un dažādas elektroniskas skaņas.


Hmm, ko var teikt pa albumu kopumā? Talantīgi puiši. Jau ar pirmo disku liek savu vārdu atcerēties. Apvieno Death ar Black. Dara to prasmīgi un plūstoši. Izrādās, ka no Vācijas var nākt daudz kas pavisam labs.
Domāju, ka tiešām ir vērts viņus paturēt galvā.