Sūrreālisms - Nile - In Their Darkened Shrines (2002)

1. The Blessed Dead
2. Execration Text
3. Sarcophagus
4. Kheftiu Asar Butchiu
5. Unas Slayer of the Gods
6. Churning the Maelstrom
7. I Whisper in the Ear of the Dead
8. Wind of Horus
9. Hall of Saurian Entombment
10. Invocation to Seditious Heresy
11. Destruction of the Temple of the Enemies of Ra
12. Ruins

Žanrs: Death Metal
Gads: 2002

---------------------------------------------------

Pirms apmēram kādiem čertiem mēnešiem nebiju pat neko dzirdējis par tādu grupu kā Nile. Bet apmēram tos 4 mēn. atpakaļ rokoties pa netu, precīzāk pa Enclyclopaedia Metalum, es ievadīju meklēšanā, lai atrod man tādu lietu kā grupas, kuras spēlē Death Metal un lirikās ir par un ap Ēģipti, jo šī tēma mani saista jau no bērnības - kopš laika, kad sāku spēlēties ar parasto kompi un Sega Genesis (Sega Mega Drive II).
Tā nu meklētājs man izmeta pāris desmitus (vai simtus - īsti neatceros) rezultātus... Un es sāku atlasi - rūpīgi pārbaudot katras grupas oficiālās lapas vai fanu lapas adresi (ja bija).
Un tā jau labu laiku rokoties es uzdūros virsū kaut kam par sevi pārliecinātam un tādam, kam skaidrs ko dara un darīt. Tie bija Nile...

Pirmais ko ievērtēju no viņiem bija klips Sacrifice Unto Sebek. Un jāsaka kā bija - nespēju noticēt tam ko dzirdu. No sajūsmas nepārtraukti smaidīju kā vājprātīgs un to tik vien darīju kā klausījos un klausījos vairākas reizes... Tur bija viss, kas man vajadzīgs - saturīgs, ātrs, sarežģīts, neparedzams Death metāls ar Senās Ēģiptes nevis piesitienu, bet gan - būvēts uz Seno Ēģipti. Vēlāk papētīju un uzzināju, ka šis bija uz to laiku svaigs viņu video jaunajam albumam... Bet tas jau ir cits stāsts.
Runājot tieši par In Their Darkened Shrines albumu - daudzi jo daudzi atzīst, ka šis ir Nile labākais veikums. Un es nespītējos pretim šim apgalvojumam. Un nopirku šo censoņu CD Randomā... Un tā nu klausījos un klausījos un klausos vēl jo projām... Teikšu tā - vēl neviena grupa mani tik ilgi un konstanti pie sevis nav noturējusi kā to lieliski dara Nile. Tālāk apskatīšu sīkāk albumu:

Citur atradīsiet savādāku sarakstu (neprecīzu), kur kā 9. dziesma būs norādīta In Their Darkened Shrines. Kļūda ir tāpēc, ka pēdējās četras dziesmas ir īpaši izceltas, un tās raksturo kopīgs apvienojošs nosaukums "In Their Darkened Shrines". Un vēl šīs četras dziesmas dēvē par "Tour de Force", jo caur šīm dziesmām pilnībā tiek atspoguļots Nile varējums. No episka materiāla bez metāla piejaukuma kāds ir dziesmā Hall of Saurian Entombment, līdz episkam metālam kāds ir dziesmā Ruins.
Klausoties Nile ierakstus aizverot acis pārņem sajūta, ka esi kādā kapenē. Ja ne kapenēs, tad kinoteātrī riktīgi. Sevišķi labi šī sajūta panākama klausoties episkos gabalus ar, vai bez metāla. Piem dziesmās Unas Slayer of the Gods, I Whisper in the Ear of the Dead, Wind of Horus. Un protams, ka pēdējā četriniekā.
Ar šo albumu Nile ir parādījuši savu krāšņo varējumu - no episkām dziesmām, kur metāls nemaz nav, līdz tādām, kur ātrums un brutalitāte liek iztēloties kādu asiņainu upurēšanas procesiju kādā no dievu tempļiem. Jo tieši šādas ir Nile lirikas - atspoguļo Senās Ēģiptes kultūru episka Death metāla pavadījumā. Interesants varētu šķist fakts, ka dziesmās ir teksti no Mirušo grāmatas un citām Senās Ēģiptes rituālajām un kulta grāmatām.

Nu, ko lai vēl piebilst? Šī grupa ļoti īsā laikā kļuva par manu favorītu saraksta augšējā galā atrodamajām. Tik ļoti patika un patīk, ka nopirku visus Randomā atrodamos CD. Pagaidām man pietrūkst tikai viņu divu pirmo EP apkopojums diskā In the Beginning, un viņu pēdējais albums - Annihilation of the Wicked.
Pēdējo ceru nopirkt 29. apr. paredzētajā koncī. Pirmais būs kkur jāpasūta - nežēloju ne santīmu šo veču labā. Iesaku. Gan šo, gan pārējos albumus.