Sūrreālisms - Horde - Hellig Usvart (1994)

1. A Church Bell Tolls Amidst The Frozen Nordic Winds
2. Blasphemous Abomination Of The Satanic Pentagram
3. Behold, The Rising Of The Scarlet Moon
4. Thine Hour Hast Come
5. Release And Clothe The Virgin Sacrifice
6. Drink From The Chalice Of Blood
7. Silence The Blasphemous Chanting
8. Invert The Inverted Cross
9. An Abandoned Grave Bathes Softly In The Falling Moonlight
10. Crush The Bloodied Horns Of The Goat
11. Weak, Feeble, Dying, Antichrist
12. The Day Of Total Armageddon Holocaust

Žanrs: Black Metal
Izdots: Nuclear Blast, 1994

------------------------------------------------------------

Šī konkrētā Black Metal žanra darba nozīmīgumu, manuprāt, nav iespējams pārvērtēt. Kāpēc - par to vēlāk.

Albums tiek ievadīts ar tāli skanoša baznīcas zvana skaņām, kuras sajaucas ar aso un skarbo Ziemeļu vēju, un saplūstot ar "Blasphemous Abomination Of The Satanic Pentagram", Horde mums parāda priekšā stāvošo, nenovēršamo pārliecību, spēku un agresīvo Black Metal būtību. Tālāk dzirdamais jau ir tas, kas vislabāk raksturo Horde.
Uztveram skanējumu, kurš tiek salīdzināts ar 80.to gadu beigu, 90.to gadu sākuma Skandināvijas Black Metal, tādu grupu kā Immortal, Darkthrone, Mayhem radīto, tā laika darbu skaņu.

Daudzi trū0o Black metaļoras šo darbu nebeigs un nebeigs zaimot, uzskatot to par Black Metal parodiju, kā kaut ko tizlu un kopētu. Kā necieņu pret Black Metal, kā kaut ko tādu, kura sastāvdaļas (mūzika, dziesmu teksti) ir veidotas ļoti nestabilā savienojumā, draudot izjukt ar pamatīgu blīkšķi par prieku troooo Black Metal piekritējiem.
Bet te es likšu priekšā jautājumu - vai neiepazīstoties ar lirikām jums radās kāda aizdoma par to, ka šis darbs ir antikristietisma antideva? Lirikās šis darbs apgriež otrādi visu to, ko savukārt otrādi apgriezis Black Metal. Noliek to sākotnējā, pareizajā pozīcijā. Šādu pieeju vislabāk parāda "Invert The Inverted Cross". Turklāt albumā Horde pamanās neslavināt un nepielūgt Jēzu Kristu, viņa Tēvu un Svēto Garu. To dara tādas grupas kā Antestor, Crimson Moonlight, Sorrowstorm, un citas. Bet Horde vienkārši un aukstasinīgi atnāk un noliek pareizajās vietās un pozīcijās to, ko Skandināvijas Black Metal apgriezis un apgriež augšpēdus, pasniedzot to kā nez kādu oriģinālu oriģinālismu.

Šādā skatījumā Horde ar šo savu darbu rada konceptuāli jaunu žanru. Rada jaunu Black Metal atzaru. Rada "Hellig Usvart", kura nosaukumu tulkojot iegūstam Holy Un-Black. Vēlāk ar šo terminu apzīmēs daudzus kristiešu radītus Black Metal darbus. Vēlāk termins vienkāršojas, un patreiz sastopams kā "Black Metal", Un-Black Metal vai izcili neprecīzs un izskaužams vārdu salikums kā Christian Metal. Un tieši šī iemesla dēļ (neņemot vērā "Hellig Usvart" labskanīgumu) šis darbs ir nozīmīgs Metal vēstures pavērsiens, jo, manuprāt, izlauž ceļu un iedrošina citus - līdzīgi domājošus, lai gan sākotnēji bija muļķīgi cerēt, ka pasaule pieņems kaut ko tādu uz plaukstošā skandināvu Black Metal fona.
Un vēl jo projām - kristiešu radīts ekstrēmais metāls gan starp true metal piekritējiem, gan dogmatiskiem kristiešiem tiek uzņemts ar nicinājumu un izsmieklu. Abas puses to nereti nosauks par zaimošanu, tikai katra savā izpratnē.

Man šis darbs ir nozīmīgs un tuvs abos tā aspektos - gan muzikāli, gan tematiski, nereti otrais dominē.
No albuma izceļu: Behold, The Rising Of The Scarlet Moon, Silence The Blasphemous Chanting, Invert The Inverted Cross, An Abandoned Grave Bathes Softly In The Falling Moonlight.

Jāpiezīmē, ka labu laiku Horde bija noslēpumainais, nezināmais kaut kas. Proti, albums uzpeldēja, un nebija zināmi tā vaininieki. Tikai vēlāk tapa zināms, ka albumu viens pats uzcepis par Anonīmo kristītais, bijušais Mortification (Aus) un bijušais Paramaecium bundzinieks Jayson Sherlocke, kurš tagad papildina progmetālistu Altera Enigma rindas, un kurš radot Hellig Uzvart spēlējis visus instrumentus viens pats. Viņš vienpersoniski bija Horde.


Lai nu kā - ja TRŪe Black piekritējiem kļūst vieglāk ap mello sirsniņu, tad atmetat konceptu un lirikas! Un vienkārši izbaudiet labu un spēcīgu, samērā variējošu tempos un atmosfērā, vecās skolas melno metālu.
Un turpinat zaimot un klaigāt par kristiešu stulbumu, naivumu, idiotismu, ideoloģijas idiotismu, par to, ka viņi vainojami pie visām planētas nebūšanām, par jebko citu, + par līšanu ekstrēmajā metālā.
Es maliņā skatīšos, un berzēdams rociņas ierēkšu par šādu true tuvredzību.