Cephalotripsy - Uterovaginal Insertion Of Extirpated Anomalies (2007)

« previous entry | next entry »
Mar. 27th, 2007 | 12:26



1. Excavation Of Encystation
2. Intracranial Butchery
3. Consummating Omophagia
4. Aesthetic Upholstery Of Molested Dead Flesh
5. Uterovaginal Insertion Of Extirpated Anomalies
6. Sanguinary Misogynistic Execration
7. Metamorphic Congenital Malformation
8. Embryonic Gastronomy
9. Incisions Of Unequivocal Suffering

Žanrs: Brutal Death Metal
Izdots: 2007. gadā, zem Amputated Vein Records cirkšņiem.

--------------------------------------------------------------------

Ar šo izcili, vizuāli daiļrunīgi noformēto debijas albumu Cephalotripsy (ASV, Sandjego, Kalifornija) četru slimnieku sastāvā piedāvā mums agresīvu, ritmos variējošu pūstošu un plūstošu, agonizējošu un nepārtrauktu Brutal Death Metal, kurš brutalizēts ar nekrogastrofīlu un nekropedofīlu gaumē slapinātu, izvirtušu vokālu, kurš apliets ar bagātīgi asiņojošu pūstošas līķu sulas, vēmekļu, formalīna, urīna, siekalu, spermas un ekskrementu mērci, kuras sastāvā atrodam arī mušu kāpurus, mitrinātu audu sulu, puvušas, sakaltušas ādas un kaulu gabaliņus.

Cephalotripsy brutalitāte tiek panākta nespiežot uz ātrumu, drīzāk uz lēnumu, iebraucot pārspēcīgos doom rifos, kamēr bungas turpina ātri un piemēroti tricināt maigo puisīšu ļerpatās satriektās pakaļiņas, kuras iznākam no solārija sagaida šis pārsteidzošais Cephalotripsy debijas albums ar nāvējošu pērienu, lai parādītu nīkuļiem to, kas tad īsti ir viņu aizmirstā vīrišķība, spēks, metāls. Lai atgādinātu to, kas tad īsti ir falls, kur tas anatomiski atrodams, un kā, un ar kādiem paņēmieniem tas tādiem nīkuļiem amputējams, un kur īstie veči to sprauž!
Brutalitāte, bez šaubām, tiek panākta arī ar vokāla palīdzību.

Visvairāk pārsteidz tieši tas aspekts, ka ar šo profesionālo darbu Cephalotripsy debitē, jo albums izklausās pēc tāda, kurš būtu gadiem lolots, kura spēks un šķaidkāre ir profesionālas grupas, nevis iesācēju brūvēta.

Protams, vietām albums ir monotons, bet ne apnicīgi, un tiklīdz šāda doma rodas, tā Cephalotripsy kā zinādami atnāk ar kādu vēl nedzirdēti slapju vokālu un bungu, ģitrāru izvirtībām, un tūdaļ aizskalo monotonismu līķurīna slapinātā nemirušo ekskrementā.

Albumā nedzirdēsiet nekādas melodiski nīkuļojošas pasāžas! Ja nu vienīgi smagnējas noskaņas radīs slapjais Angel Ochoa vokāls, kura sniegums patīkams ar to, ka tas izklausās it kā viņa mute būtu pilna apēstu/atvemtu, pūstošu iekšu, kuras burbuļo no plaušām izplūstošo gaisa straumju dēļ, kuras ceļā uz izlaušanos iesvārsta rīklē un mutē esošās valgās iekšas, un šīs vibrācijas pārvēršas necilvēcīgā, burbuļojošā puvekļu growlā, kurš ir kārtīga growl piemērs, būdams necilvēcīgi zems, šķidrs, izvirtis, daudzveidīgs. Un kurš godam tiek izmantots kā gandrīz centrālais mūzikas instruments, lai savā ceļā nopērtu "vīriešus", lai apēstu tos, lai apēstu dāmas, atvemtu abus dzimumus, gastronomisko izvirtību objektus, lai pārvērstu daudzus ķermeņus pūstoši pilošos kropļos.

Ir īpašas vietas, kurās tā vien šķiet, ka vokālists tūdaļ izvems prostatu ar visiem pievad un izvadkanāliem, turklāt kārtīgi ieklausoties var sajust patīkamo un uzbudinošo, kāpuru apsēstas puvušas gaļas un vēmekļu smārdu. No vokāla sagaidām ne tikai slapju grīdu, bet arī svilpjoši piesārņotas, growliskas gaisa vibrācijas, kuras man tik ļoti patīk!

Humors. Protams, ka slims humors nav aizmirsts. To mums piedāvā gan paša vokālista Angel Ochoa slapjās izvirtības, gan vietām uzjautrinošās Forrest Stedt bungas, gan lirikas.
Piemēram, dziesmā Intracranial Butchery, Cephalotripsy mums dod kādu receptīti un tās gala rezultāta atvemšana, kuras galvenās sastāvdaļas ir ar zobnaža palīdzību no ādas un sejas izaugumiem, kauliem attīrītas galvaskausa smadzenes. Apēdot šo masu tā tiek izvemta, jo ir pārāk daudz.
Pēcāk ir secinājums, ka šādu gardumu laist vējā nevar, tāpēc atvemto produktu uzsūcam no zemes, galda un citām virsmām, kuras apslacītas vemšanas konvulsiju radīto kustību rezultātā. Un ir padoms: atkārtot procesu līdz vienīgā liecība par ieturēto maltīti būs secināma izpētot fekālijas.

Bet ja nu tomēr monotonisms jūs, slimie kropļi, piemeklē, tad tādi darbi kā Aesthetic Upholstery Of Molested Dead Flesh; Sanguinary Misogynistic Execration; Incisions Of Unequivocal Suffering ar savām izvirtībām tās padzīs.

Grupa ir viens no maniem šī gada spožākajiem atklājumiem, un ar nepacietību gaidīšu ko jaunu no Cephalotripsy.

Albumu un grupu mitri iesaku tiem, kuri līdzīgi kā es - allaž ir noilgojušies pēc kā jaunāka, smagāka, slimāka, slima humora pilnāka, pretīgāka, BET - neiebraucot galējībās, pieturoties pie saturiskā un jēdzieniski bagātā. Pieturoties pie Brutal Death Metal, nevis Grind.

Pilns sakāmais | Komentēt | Add to Memories


Comments {0}