Diapozitīvs - Cilvēks pret cilvēku, nevis pret infrastruktūru

Gribēju mazliet pamest akmentiņus autovadītāju dārziņā, jo man ikdienā 1) jāelpo citu sabiedrības locekļu atstātos toksiskos izmešus; 2) jāvēro, kā pilsētvide tiek pielāgota auto (jo lielāku baseinu taisa, jo vairāk tajā ūdens līdz Max atzīmei); un visu laiku jābūt pakļautam 3) akustiskajam piesārņojumam, jo visa mežonīgā pilsētas trokšņa avots - dīzeļdzinējs. Bet nu - realitāte ir sapista krietni radošāk un patiesās ainas iezīmēšanai nepieciešams plašāks skatījums!

Tāpēc, mazliet padomājot un pafilozofējot, nākas secināt acīmredzamo: berzes faktoru sabiedrībā rada totāli anāla pilsētvides “plānošana”, kurai pakļauti visi Rīgas iedzīvotāji un tās viesi, jo tā notiek bez jelkāda mērķa, bez jelkādas domāšanas infrakstruktūras un tālredzības virzienos. Tā vietā tiek veiktas kaut kādas neloģiskas, nekonsekventas darbības imitācijas, kuras beigu galā kaitē absolūti visiem!
Vārnu iela 400m garumā un attiecīgi arī pieguļošie kvartāli, un Grīziņkalns kopumā, piemēram - tur viss progresīvi nolaists (skats uz ielām un ēkām ir kā pēc kariņa) un kaut kādi stabiņi ar betona blokiem traucē operatīvā transporta kustību. Cerams, ka tur nekad neviens nemirs un neviena ēka - nedegs. Ja sāks tur mirt un degt - ātrie un ugunsdzēsēji īsti netiks klāt palīdzēt, jo pilsētas kungi tā vēlēja. Lai deg, lai mirst! Tāda, lūk, ir šībrīža saimniekošana Rīgā! Un tas ir tikai viens no piemēriem. Ir citi!

Kā velobraucējs:
a) bieži no gājēja klausos, ka esmu idiots, jo braucu pa ietvi;
b) no autovadītāja dzirdu, ka esmu pašnāvnieks, jo braucu pa brauktuvi;
c) no citiem velobraucējiem manu, ka esmu pidars, jo braucu pretējā virzienā;
d) no gājējiem dzirdu, ka esmu pidars, jo braucu šiem virsū, atrodoties uz neskaidri definētas velo joslas. Visu daru pareizi, bet strīds tāpat!
Kādi ir šīs berzes avoti jeb iemesli?
Mūsējie veloceliņi tracina arī mani. Tie nekurienē sākas un nekurienē beidzas. Tie nav standartizēti, līdz ar ko dabā pastāv visādi brīnumi, ar kuriem nezini, ko iesākt pat tad, kad pārzini CSN. Tie neveido koherentus maršrutus, tie neveido pat loģiku: ne vienā vietā vien veloceliņš tevi - neaizsargātu satiksmes dalībnieku - dzen uz brauktuves vidu taisnas braukšanas turpināšanai. Ne vienā vietā vien uz brauktuves pie krustojumiem pēkšņi parādās gabaliņš velobraucējiem - tepat sākas, tepat beidzas... Es atsakos sevi pakļaut riskam būt satiksmes vidū sliktas kvalitātes noteikumu un nelabvēlīgas infrastruktūras dēļ! Līdz ar ko man, lai nokļūtu no sava punkta A uz savu punktu Z, nākas vietām braukt gan pa ietvēm, gan pa brauktuvēm, gan veloceliņiem - pareizos un nepareizos virzienos un jauktā kārtībā.
Un tad jā, veidojas situācijas, kurās es braucu pa ietvi, lai gan blakus “eksistē” veloceliņš, kurš dabā beigs eksistēt nākamajā krustojumā, bet mans ceļš - daudz garāks par vienu krustojumu un nav neko droši nodarboties ar sliktas infrastruktūras slalomu. Un, redzot šādu braukšanu, dusmīgs gan gājējs, gan autovadītājs, gan pats velobraucējs. Bet problēmas cēlonis - nepārdomāta infarktstruktūra- ķepļeps uz ielām par mūsu pašu naudu. Haļavas ražošana tur, kur, ar rītdienas domu prātā, varēja būvēt ko nepieciešamu un situāciju risinošu.

Kā gājējs:
a) lai tiktu pāri ielai, arvien vairāk krustojumos nākas gaidīt uz auto plūsmu tur, kur kādreiz bija gājēju pāreja ar visiem taktīlajiem marķējumiem neredzīgajiem. Elizabetes/Upīša krusts, piemēram - pāreja likvidēta, bet taktīlās ietaises palikušas. Cilvēks gaida uz auto, nevis otrādi, lai gan turpat metrus 40 tālāk ir regulēts krustojums, kur tām mašīnām tāpat būs jāstāv! Tad nu - stāv abi: gan cilvēks, gan auto;
b) skatos un brīnos - kāpēc velocelinš tik plats, bet gājēju - šaurs? Un otrādi, un sadalījums mainās reāli randomā? Vienā posmā tāds, otrā - tāds. Vienā posmā pa vienu pusi, citā - pa otru... Sajūta, ka velo ir jauna tehnoloģija un neviens nezina, ko ar to iesākt;
c) nākas ikdienā besīties par visur haotiski nomestajiem elektroskūteriem, kas tik skaisti parāda mūsu pilsonisko un sabiedrisko attīstības līmeni. Tos pamet ļoti radoši un kustību bloķējoši. Māmiņām ar ratiņiem un cilvēkiem ar grūtāku iešanu ir ekstra jautri pārvarēt šo šķēršļu zonu. Ko dara pašvaldībnieki ar šo visu, kuriem piekristu rūpēties par kārtību pilsētā? Tie ar saviem busiņiem šķērsielās gaida cilvēkus no bāra iznākam, lai varētu fiksi šņorēt ciet, tiklīdz tie uzkāpj uz sava velo. Fakts.
d) jābrīnās, kādā veidā un kāpēc tiek pilsētā celti tīri tikai auto pieejami veikali!? Lidl Lāčplēša ielā, piemēram. Teritorija ar auto ir iebraucama. Vai tur ir elementārs gājēju celiņš pievadīts? Nē, cilvēki brien pāri pļavai un staigā pa brauktuvi, lai tiktu pie ēkas, kurā visa iepirkšanās notiek 2. stāvā, jo viss pirmais stāvs ir tikai un vienīgi garāža + liela stāvvieta ārpusē. Kam bija tā spožā doma ēku padarīt tikai vienai iedzīvotāju klasei derīgu? Kam bija spožā doma šādu būvprojektu izlaist cauri kontroles aparātam?
Līdzīgi ar Argus un Promix veikalu ēkām, piemēram. Noraktas nekurienē, kas sasniedzama tikai ar auto. Tas iezīmē baigi nepatīkamu autocentrismu - kad viena kasta iedomājas sevi prioritārāku un var bīdīt citas kastas zemāk… Kad pārējā sabiedrība sāk pielāgot infrastruktūru tikai vienam - diezgan nepatīkamam tās slānim. Kas viņos nepatīkams? Turpini lasīt, uzzināsi!

Kā sabiedriskā transporta pasažieris:
a) jābesās, ka vilcienu stacija tiek izlaista cauri iepirkšanās centram. Tajā lēna šopinga baudītāji tiek nolikti sadursmē ar vilcienu pasažieriem, kas savā steigā simtos izveļas no vilcieniem un nez kāpēc atjēdzas tobrīd neinteresējošu veikalu sastrēgumos, nevis brīvā pilsētvidē un/vai savienojumā ar citiem sabiedriskajiem transportiem. Centrālā stacija pati par sevi ir par šauru un nav piemērota 300-400 cilvēku apmaiņai tās tuneļos un uz peroniem. Kas vainojams pie šauruma? Pareizi - visādi kioski, bodes un citas padarīšanas, kuras laika gaitā aizkorķējušas oriģinālo stacijas tuneļu platumu plus vēl tās neviena neprasītās padomju durvis, kas ir gājēju plūsmai priekšā. Sen bija laiks tās nomainīt uz ko modernāku, automatizētu. Vai izņemt vispār;
b) minētais krustojums Elizabetes/Upīša - iznāk masa no Centrālās stacijas un iznāk masa no viesnīcas - Latvijas galvaspilsēta, sniedzam šādu vizītkarti: Tu neesi svarīgs, pisies nahuj vai lēc zem auto ratiem, mums vienalga! Tev šeit būs gaidīt uz auto un patiesi ceram, ka izbaudīsi pilsētas piedīzelēto gaisu, jo pie mums nav nekādu ierobežojumu kā citās galvaspilsētās! Mums viss pohuj un ceram, ka tev arī!

Kā auto/moto vadītājs:
a) baigi maz bija, kur piepisties, esot pie stūres un braukājot uz/no mājas piepilsētā. Ar auto var piebraukt Rīgā visur, iepirkt visur visu, tad braukt visur, kur vajag.
b) vienīgā “neērtība” - nevari piebraukt tieši pie interesējošā objekta durvīm. Bet - tā kā neesmu paspējis saaugt kopā ar auto sēdekli un atjēgties, ka esmu nolaidies līdz tā intelekta līmenim - man nešķiet baigā traģēdija nolikt auto kaut kilometru tālāk, jo kilometrs tiek staigāts ikdienā un mans gars, mana miesa nav novārgusi tā “darba” priekšā. Man nešķiet baigā traģēdija arī samaksāt par blakus esošu parkingu - ja zini izmantot auto privilēģiju, tad zini arī samaksāt par to. Elementāri! Ja gribēji maksāt mazāk, varēji braukāt ar mocīti un, ja esi egomaniakāls lohs - atstāt to šķērsām uz ietves - pohuj par citiem, galvenajā lomā esmu es;
c) bija iespēja novērot, cik auto ātri izlutina sabiedrību. Neviens negrib dīlot ar izlutinātiem pidarasiem, bet autovadītāju aprindās, tiklīdz sākas runa par pilsētas satiksmes infrastruktūru, tādu jampampiņu ir daudz. Žēl cilvēkus - zaudējuši izvēles brīvību un padarīti par sēdekļa dārzeņiem, kuriem 20 minūtes iešana pa pilsētu ir absolūti nepārvarama traģēdija, bet sabiedriskais transports - kas prātam neaptverams. Izlutināti, agresīvi lopiņi - visu laiku streso pie auto stūres un par šo privilēģiju vēl maksā - degvielu, ceļa nodokli, apskates… Vāveres, kas sevi iespundējušas pašceltā cietoksnī : D
d) nerodas vēlme un griba pieprasīt pilsētu kastrēt un pārgraizīt tikai autovadīšanai par labu. Esmu racionāla, fleksibla būtne un varu izvēlēties situācijai piemērotāko pārvietošanās veidu. Bet, vērojot ar autosēdekli saaugušās piepes - tur šī iegriba ir novērojami izteikta un būt kā pasažierim šo cilvēku auto - reti, kad ir patīkami. Jo kam gan gribas klausīties izlutinātos pidarasos, kas jūtas kā priviliģētas pasaules nabas, visus salonā nolamā par "nepareizu" braukšanu un ar savām darbībām pieprasa vēl lielākas tiesības smacēt citus līdzcilvēkus savu priviliģēto nespēju vārdā?
Kritiku neiztur arī tas viņu arguments, ka veloceliņi aizņem brauktuvi ziemā un viss tāpēc ir dirsā... Kā gan ir dabā? Ziemā, lūk, tie celiņi pilda sniega krātuves funkciju un satiksme uz brauktuves visādi citādi turpinās kā ierasts: platums nemainās - vienkārši velobraucējus nomaina sniegs un, lai velobraucējs ziemā kaut kur tiktu, viņš brauc pa notīrīto ietvi... Bet galvenais šoferīša pienākums - izlutināti padirst uz "atsaldeņiem", kas brauc -20 grādos, mhm. Derētu gan šiem atcerēties, ka pilsēta ir balansa un sadzīvošanas māksla - autovadītāji var droši iedzert tēju un nomierināties, padomāt par citiem pārmaiņu pēc. Atcerēties, ka nav ne labāki, ne krutāki par citiem tikai tāpēc, ka piepirž apsildāmu sēdekli :)

Priecājos, ka mans dzīves gājums ir sniedzis iespēju lietas baudīt no dažādiem leņķiem un arī šajā gadījumā - situācija ir baudīta no visādām pusēm - arī auto un moto stūres puses, kad ar baltajām tiesībām bieži dalīju vadīšanas pienākumu ar tā laika savu otro pusīti. Tāpēc nu - ir, kā ir un ir precīzi šādi: dusmosimies uz tiem, kas to visu rada, nevis viens uz otru, OK? Problēmas jārisina tur, kur tās rodas - valdības gaiteņos un lēmumpieņēmēju galvās, kuras mūs visus šobrīd pagrūž zem vilciena.
Problēmas rodas tur, kur viena kasta iedomājas sevi labāku par citām - valstī, kurā kastu sistēma nepastāv.


P.S.
https://blog.swedbank.lv/ipasums/auto/latvija-mainas-auto-izveles-paradumi-dizeli-aizstaj-hibridi-un-elektroauto-9589

Prieks par šādu virzību sabiedrībā - mūsu bērnu bērni gan jau elpos labāku gaisu, tāpēc baudīs labāku veselību un skaistāku pilsētu. Žēl tikai, ka piesārņojošs tehnoloģiskais progress netiek vērtēts tā ieviešanas brīdī, bet gan tad, kad sazīmētas acīmredzamas sekas. Žēl, ka tikai šīs sekas ir domāšanas avots tajos cietpauros, kas nesaprot vienu elementāru fizikas lietu: sadedzināt jebkādu smagāku frakciju par vieglāku - rada tikai problēmas un papildus piesārņojumu - var to nedarīt bez absolūtas nepieciešamības!
Gāze deg tīrāk par > benzīnu > dīzeli > petroleju. Attiecīgi tāpēc dīzeļdzinējs ir aprīkots ar vairākiem izplūdes gāzu filtriem, bet bendža un gāze iztiek tikai ar katalizatoriem - tie nepiesārņo tik ļoti kā dīzelis. Un nekas nav par velti - šie dīzeļmotoru filtri noēd daļu jaudas un, lai "nozagto" jaudu atgūtu, idioti griež ārā filtrus un domā, ka tas ir tikai un vienīgi forši, kruta un pat ekoloģiski... Rezultātā pa LV ielām brauc liels skaits ārkārtīgi piesārņojošu dīzeļdzinēu un CSDD tādus tik turpina laist satiksmē un rodas situācijas, kurās cilvēks savā jaunības maksimālismā indē citu cilvēku tikai tāpēc, ka ego vajag vairāk jaudas, vairāk gumijas svilināt uz asfalta.

Atceramies Volkswagen skandālu, kad šos sita par šamējo dīzeļu izplūdes gāzu tīrības datu sagrozīšanu? Lūk - tie ir ar visiem filtriem aprīkoti dzinēji, kuri beigās "izrādījās" daudz netīrāki, nekā VW Group apgalvoja. Bet, runājot par LV, liels skaits VW dzinēju lepni smird bez jelkādiem filtriem un cilvēks sava stulbuma dēļ indē gan sevi, gan savus mīļos. Jo bļa iemesli - jaudiņu 20 gadus vecam mudakam vajagot, lai gan realitātē - taisnu un sirmu dūri sejā, lai koriģētu jaunieti prātīgākā virzienā... Un šādi cilvēki iedomājas, ka ir prioritāri.
Man "patīk" arī ražotāju asaras: lai dīzeli padarītu par normatīviem atbilstošu, tas zaudēs ekonomisko pievilcību. Es saku - aiziet, iznīcinām šo tehnoloģiju pielietojumos, kas nav industriāli un neattaisno netīras degvielas dedzināšanu situācijās, kad ir alternatīvas. Ražotāji drīkst mierīgi pārslēgties uz bendžas, gāzes, ūdeņraža vai elektromotoru attīstīšanu - dīzelis nav vienīgais, to var likt pie malas un beigt sev spoguļa priekšā dirst, ka tas ir eko-šmeko un kosher. Kad beigsim melot sev, tad varbūt saule spīdēs spožāk?

EDIT:
Lieki minēt, ka manī nav degsme permanenti pievienoties autobraucēju slānim un pārmaksāt (iegāde + uzturēšana, kad ir alternatīvas daudz lētākas), lai ēstu viņu pelējušo ikdienas maizi. Ja dzīve kaut kad spiedīs - gāze vai elektro. Bendžu un dīzeli svilināt nav nekāda iemesla - ne ētiska, ne estētiska, ne kaut kāda socstatusīga, kas man vispār ir sveša tēma.
Socstatuss ir pērtiķveidīgo zīmēšanās zoodārzā: kuram nu tad lielāka, spīdīgāka un sarkanāka pakaļa. Nožēlojami, tukši. Niecīgi. Subhuman.