Sūrreālisms - Condemned - Desecrate The Vile (2007)

1. Fixation On Suffering
2. Subject To Infliction
3. Descending Into Extinction
4. Impulsive Dismemberment
5. Servants of Derangement
6. Habitual Depravity
7. Chapter of Defilement
8. Mutilating The Inferior
9. Internally Devoured
10. Amputated Repugnance

Mājvieta šiem ir Lacerated Enemy Records.
2007.gada janvārī saņemam šo pilno ķirurģiskās precizitātes slepkavību sēriju, kura Jūsu smadzenes drātēs, pisīs, varos, ārdīs, caurumos, piesmies 32 minūšu garumā.

--------------------------------------------------

Pie šīs grupas piesaistīja galvenokārt tikai un vienīgi vokālists Angel Ochoa. Atmiņā kaut kur pūžņoja šīs personības vārds un nedaudz pakustinot puvekļus ar sūdainu mietu manu veco atmiņu atkritnē atradās kāds vēl nesadalījies atmiņu uzplaiksnījums ar uzrakstu: Tas tak ir mana mīļotā Cephalotripsy vokāls!!!

Senākā recenzijā šo talantu daiļrunīgi apdziedāju sekojoši: "Brutalizēts ar nekrogastrofīlu un nekropedofīlu gaumē slapinātu, izvirtušu vokālu, kurš apliets ar bagātīgi asiņojošu pūstošas līķu sulas, vēmekļu, formalīna, urīna, siekalu, spermas un ekskrementu mērci, kuras sastāvā atrodam arī mušu kāpurus, mitrinātu audu sulu, puvušas, sakaltušas ādas un kaulu gabaliņus."

Arī šajā projektā vokāls nezaudē ne nieka, un atbilst vēl vienam vecam aprakstam: "Angel Ochoa vokāla sniegums patīkams ar to, ka tas izklausās it kā viņa mute būtu pilna apēstu/atvemtu, pūstošu iekšu, kuras burbuļo no plaušām izplūstošo gaisa straumju dēļ, kuras ceļā uz izlaušanos iesvārsta rīklē un mutē esošās valgās iekšas, un šīs vibrācijas pārvēršas necilvēcīgā, burbuļojošā puvekļu growlā, kurš ir kārtīga growl piemērs, būdams necilvēcīgi zems, šķidrs, izvirtis, daudzveidīgs. Un kurš godam tiek izmantots kā gandrīz centrālais mūzikas instruments".

Ideāli atbilst arī šajā apvienībā rādītajam eņģelīša sniegumam. Uzskats un viedoklis par šo vokālu nav manī ne nieka sadalījies uz sliktāko pusi, bet tieši otrādi - maigā puvekļu masa ir organiski izkaltusi šķidrumiem iztvaikojot, materializējoties citās formās/vielās, un no šīs kalstošās masas ir izkristalizējies kas ciets un brangs! Tas ir kā asiņains tampons, kurš izkaltis saulē, bet pievadot tam jaunu asiņu devu arī vecās asinis atdzims jaunai priekpilnai līksmei.

Tieši tā man ir ar Angel vokālu - izdzirdēju šo pretekli jaunajā projektā un vecā masa atkal ieguva un sevī uzsūca viņa atvemto iekšu šķidrumiņu, un kļuvusi atkal mīksta tā turpināja sadalīties jaunā kvalitātē!
Nu, vienkārši - skalpu nost Angel Ochoa vokāla priekšā. Un visu ādu atvilkt labsajūtas dēļ, kura rodas ieklausoties visā viņa darbā - kā viņš saspēlējas ar citiem nāviniekiem. Šajā gadījumā ar gaļas mašīnu Forrest Stedt, kurš sit un valgi klapē sitamos iekš Cephalotripsy, un veselu virkni ģitāristiem: Jerry Williams, Steve Crow un Mario Pena - bass, kuri gluži kā nervu audu pavedienus ritmiski un bezžēlabaini sāpīgi rausta viņu rīcībā esošo ģitāru stīgas.

Atskaņojot šo darbu pirmais man ietriecās prātā Angel vokāls. Sākotnēji līdzība ar Cephalotripsy šķita visai spēcīgi uzkrītoša, kā nekā - 2 dalībnieki no 5 ir no Cephalotripsy, un kā viens no galvenajiem - vokāls.

Bet ir arī daudz atšķirīgā:
Condemned nav gluži uzskatāms par Cephalotripsy blakus projektu, jo grupa radās sekojoši: Vokāls tika pieaicināts vēlāk, kad Steve Crow un Cephalotripsy bundzinieks Forrest Stedt bija nobrieduši tam. Kad viņi savā garāžā bija sarakstījuši pietiekami daudz ļaunas, slimas brutalitātes.

Vēl atšķirīgais ir, protams, skaņā un variācijās. Šo to jaunu parāda vokāls, šo to jaunu parāda bungas un pārējie, jaunie ģitāristi. Materiāls ir ātrāks, bet vai tāpēc labāks?
Bet arī šajā apvienībā tiek lēnām griezts, šķērēts, plēsts. Tikai nedaudz ar kartupeļu mizojamo nazīti tiek priekpilni palēkāts ātrākos ritmos pār kāda nabadziņa ķermenīti.

Vēl pie atšķirīgā - eņģelītim nāk palīgā citi vokāliņi: Levi (Disgorge); Sam (Parasitic) un Shawn (Insidious Decrepancy), kuri kopā vēl jo vairāk ārda un spārda.

Kopīgā arī ir daudz: divi dalībnieki, atpazīstamā skaņa, patīkamais gore devums, kuru liriku veidā mums virsū met neviens cits kā Forrest Stedt, ņemot vērā arī pārējo idejas.
Jāpiekrīt kādam citam recenzētājam citā lapā: albumā nav neviena paša rifa, kurš nešķaidītu jūsu smadzenes. Un jābrīnās arī par liriku izsmalcināto perfekcionismu. Verbālā šķaidīšana šeit nav gluži bezjēdzīga.

Materiāls iesakāms tiem smagi akūti slimajiem, kuriem pie sirds jau tuvu piegājis Cephalotripsy draudīgais skalpelītis, un kuri grib nedaudz citādu Cephalotripsy skanējumu.
Priekā!